Lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību, tiesībsargs ir aicinājis likumdevēju un jomas profesionāļus diskutēt par jaunas – ģimenes lietu – tiesas izveidi un ieceri aizvien uztur aktuālu. Šis jautājums aktualizēts gan tiesībsarga ikgadējos ziņojumos Saeimai, tostarp šopavasar, gan arī plašākai juridiskajai sabiedrībai pieteikts pirms gada Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas Lailas Grāveres publikācijā "Jurista Vārdā". Idejas esence – jautājumos, kas būtiski skar bērnus, arī viņiem ir jābūt tiesībām uz pilnu tiesas aizsardzību, līdzīgi kā tas ir pieaugušajiem.

Protams, jau šobrīd tiesās tiek skatītas lietas saistībā ar bērniem, taču tiesībsarga interese ir vērsta uz to, lai tiesas kompetencē nonāk arī tie lēmumi, ko saistībā ar bērniem šobrīd pieņem bāriņtiesas, piemēram, aizgādības tiesību pārtraukšana, saskarsmes ierobežošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, aizbildņa iecelšana u.c. Tiesībsarga vērtējumā, bāriņtiesas pieņem saistošus lēmumus ar juridiskām sekām un ierobežo cilvēka pamattiesības – tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Tādēļ par tik atbildīgiem lēmumiem ir jārūpējas tiesai – neatkarīgai un objektīvai institūcijai, nevis pašvaldības iestādei. Turklāt, tiesībsarga ieskatā, ar bērniem saistīto jautājumu izlemšana vispār būtu arī konceptuāli jāpilnveido, jo šobrīd viens strīds starp vecākiem atkarībā no tā rakstura un apstākļiem vienlaikus var tikt skatīts dažādos un paralēlos procesos, kur viens process ir atkarīgs no otra un savstarpēji cits citu kavē. Tas mēdz būt ilgi un sarežģīti.

Neraugoties uz tiesībsarga atkārtotajiem aicinājumiem, plašākas debates par jaunas tiesu institūcijas izveidi nav izvērsušās, izskanējuši vien atsevišķi viedokļi no nozaru ministru pārstāvjiem. Tā, piemēram, pagājušā gada vasarā toreizējā labklājības ministre ir izteikusi varbūtību, ka nākamajā bērnu aizsardzības sistēmas reformas solī varētu izveidot arī specializētas ģimeņu tiesas vai vienoties par tiesnešu specializāciju bērnu tiesību jautājumos.¹ Atbalstu tiesnešu specializācijai ģimenes strīdos ir paudusi arī pašreizējā tieslietu ministre,² un uzmanība uz to vērsta arī Tieslietu padomes izveidotās darba grupas tiesu darba organizācijas izvērtēšanai lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai, 2023. gada novembrī publiskotajā ziņojumā. Darba grupa tajā uzsvērusi, ka "idejas par tiesnešu specializācijas nepieciešamību ģimenes lietās periodiski jau ir izskanējušas. Arī šajā ziņojumā apskatītie jautājumi liecina, ka specializācijas attīstīšana no ģimenes tiesībām izrietošos strīdos ir virziens, kurā diskusija būtu turpināma". Līdz ar to darba grupa arī rosinājusi pārskatīt 2016. gadā Tieslietu padomes noteikto kārtību par tiesnešu specializācijas pamatprincipiem un slodzes rādītāju noteikšanu.

Atsaucoties uz Tieslietu padomes darbības stratēģiju 2021.–2025. gadam, šī gada janvārī ar Tieslietu padomes lēmumu ir tikusi izveidota atsevišķa darba grupa, kam ir uzticēts veikt tiesnešu specializācijas pamatprincipu un to pilnveidošanas iespēju izvērtējumu un aktualizēt citus ar to saistītus jautājumus. Pilnīgi iespējams, ka šīs darba grupas veikums rezultēsies arī ar konkrētiem priekšlikumiem specializācijas stiprināšanai ģimenes lietās, kas pēc šobrīd jau izskanējušiem viedokļiem izskatās reālāk par jaunas tiesu institūcijas izveidi.

Tā, piemēram, tieslietu ministre ir paudusi: "Lai ģimenes lietu tiesas būtu pieejamas visos tiesu namos, būtu jāaudzē tiesnešu korpusa sastāvs. To mēs nevaram atļauties. Gluži otrādi – mēs raugāmies, kā samērot tiesnešu skaitu ar iedzīvotāju skaitu".³ Lūgts komentēt šo ieceri, arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs "Jurista Vārdam" norādīja, ka vispārējais Tieslietu padomes skatījums uz tiesu sistēmu ir "optimizācija un vienkāršošana, nevis jaunu tiesu radīšana". Tāpēc, pēc viņa personīgā ieskata, tas drīzāk ir nevis jaunas tiesas radīšanas, bet gan tiesnešu specializācijas jautājums jau pastāvošo tiesu ietvarā. Viņaprāt, ir vēl citi faktori, bet viens no galvenajiem – ģimenes lietas noteikti ir jāskata klātienē. Tas nozīmē, ka šai tiesai būtu jāveido struktūrvienības praktiski visā Latvijā, lai cilvēkiem būtu ātra un ērta pieeja šai tiesai. Šeit nederēs nokopēt, piemēram, Ekonomisko lietu tiesas modeli, kad viss koncentrējas vienuviet jeb galvaspilsētā. Tādēļ šis apsvērums uz atsevišķas tiesas veidošanu A. Strupišam liek raudzīties skeptiski, taču tiesnešu specializācijas stiprināšanai potenciāls gan vēl esot.