Bērnu līdzdalība nepavisam nav uzskatāms par jaunu konceptu. Bērni ir aktīvi veidojuši pasauli sev apkārt jau sen. Diemžēl bērnu un jauniešu iekļaušana lēmumu pieņemšanā bieži vien ir tikai simboliska un deklaratīva.
Kopš 1990. gada pasaulē bērnu viedokļa uzklausīšanas konceptam tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība – gan pētījumos par bērniem, gan politikas programmās, gan praktiskos pedagoģiskos pasākumos saistībā ar bērniem. Tas ir saistīts ar "jauno" skatījumu uz bērniem un bērnu tiesībām, lielāku uzmanību pievēršot bērnu līdzdalībai. Vērojama būtiska attieksmes maiņa pret bērniem gan no valstu valdībām, gan arī privātpersonu un organizāciju puses. Politiskā un kultūras uzmanība, kas vērsta uz bērniem, norāda uz to, ka no bērniem tiek sagaidīts un arī paši bērni sagaida, ka tie tiks iekļauti līdzdalības procesos. Uzmanība, kas patlaban pievērsta bērnu līdzdalībai gan viņu pašu dzīvē, gan publiskajā sfērā, ir parādība, kas saistāma gan ar demokrātisko valstu kultūras, gan politikas modernizāciju. Aizvien plašāks ir dažādu sabiedrības grupu klāsts, kuras tiek iekļautas sabiedrības politiskajā un juridiskajā ietvarā. Tiesības uz līdzdalību un ieguldījuma sniegšanu lēmumu pieņemšanas procesā ir viens no aspektiem, kas sekmē bērnu, kā arī dažādu citu sabiedrības grupu iekļautību demokrātiskā sabiedrībā.1
Bērni ir atsevišķa sociālā un kultūras grupa, un tai ir savas intereses un vajadzības, kā arī savs, no pieaugušajiem atšķirīgs pasaules redzējums. Nacionālā, reģionālā un vietējo pašvaldību līmenī ir nepieciešams nodrošināt bērnu un jauniešu līdzdalību arī saistībā ar telpiskās attīstības plānošanas jautājumiem un lēmumu pieņemšanu, kas skar bērnu un jauniešu intereses, jo tas ir viens no priekšnoteikumiem kopienas ilgtspējīgai attīstībai. Bērniem ir vērtīgas idejas un ieteikumi, kā labāk veidot vietas, kurās tie uzturas. Integrēt bērnus un jauniešus lēmumu pieņemšanā vietējā pašvaldības līmenī, protams, prasa lielu pacietību, godīgumu un radošumu, taču tas ir vērtīgs mērķis ikvienas kopienas attīstībā, jo veicina jaunās paaudzes uzticības, piederības, atbildības sajūtas veidošanu un sociālās mijiedarbības iespējas, kas kalpo par pamatu demokrātiskākas un viedākas sabiedrības attīstības iespējām nākotnē.
Bērnu tiesību uz līdzdalību jautājums ir nonācis uzmanības centrā gan Latvijā, gan arī starptautiskā līmenī. Ir veikti pilnveidojumi gan tiesību aktos, gan politikas programmās. Gan starptautiskie, gan Latvijā pieņemtie tiesību akti parāda bērnu tiesību principu izpratnes uzlabošanos un maiņu un nosaka, ka bērnam ir gan tiesības, gan pienākumi, tāpat kā jebkuram indivīdam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.