Ievads

Lietuvā tāpat kā Latvijā līdzās sadzīvo vairākas valodas, un tas rada jautājumus saistībā ar valsts valodas statusu. Runājot par Latviju, jāievēro, ka vēl nesen, 2023. gada 9. februārī, Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā par valsts valodas lietojumu augstskolās. Ierobežojumi privātām augstskolām īstenot studiju programmas Eiropas Savienības oficiālajās valodās tika atzīti par neatbilstošiem Satversmei, savukārt citām svešvalodām noteiktie ierobežojumi tika atzīti par atbilstošiem.¹ Satversmes tiesa it īpaši norādīja uz nepieciešamību panākt līdzsvaru – likumdevējam būtu jāpieņem tāds tiesiskais regulējums, kas garantē valsts valodas lomu augstākajā izglītībā, vienlaikus veicinot augstākās izglītības un zinātnes attīstību Eiropas kultūras telpā.² Interesanti, ka viens no Satversmes tiesas tiesnešiem šim spriedumam pievienoja savas atsevišķās domas.³

Turklāt pagājušajā gadā valsts valodas jautājumu saistībā ar Latviju aplūkoja arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, nekonstatējot pārkāpumus pakāpeniskajā Latvijas īstenotajā pārejā uz valsts valodu privātās un valsts izglītības iestādēs.⁴

Savukārt Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa (LRKT) 2023. gadā pieņēma divus nolēmumus par personvārdu rakstību personu apliecinošos dokumentos – 2023. gada 5. maija nolēmumā nr. 05-07-2023 un 2023. gada 28. decembra nolēmumā nr. 28-12-2023.⁵ Arī šie nolēmumi līdzīgi kā Latvijā nebija vienprātīgi, tiem ir pievienotas divu tiesnešu atsevišķās domas (kas galvenokārt attiecas uz lietā izpētāmo jautājumu loku).⁶ Tas liecina, ka diskusija par valsts valodu ir pavisam aktuāls temats.

Lai gan minētie tiesu nolēmumi ir taisīti divās dažādās valstīs un attiecas uz atšķirīgām valodas lietojuma nozarēm, šīs lietas vienojošais jautājums ir valsts valodas statuss un lietās pārbaudāmie aspekti, kas izriet no šāda statusa.

Valsts valoda gan Latvijā, gan Lietuvā ir aizsargāta augstākajā līmenī. Tādējādi Satversmes 4. pantā ir noteikts šādi: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda [..]".⁷ Savukārt Lietuvas Konstitūcijas 14. pantā ir noteikts "Valsts valoda ir lietuviešu valoda".⁸ Abu valstu konstitūcijas turklāt paredz arī citas saistītas garantijas, piemēram, personas tiesības uz privātās dzīves aizsardzību, kas ir cieši saistītas ar personas identitāti, proti, tās vārdu un uzvārdu.