Šī raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu starptautiskās sporta sabiedrības un jo īpaši Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK), starptautisko SOK atzīto sporta federāciju un Sporta arbitrāžas (CAS) pieņemto risinājumu daudzveidībā, reaģējot uz Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Autori ar lielu interesi ir sekojuši dažādu atzīto starptautisko sporta organizāciju lēmumiem un rīcībai vairāk nekā divu gadu garumā. Lai gan līdzīga rakstura lēmumus ir pieņēmušas arī citas starptautiskas sporta federācijas un organizācijas, autori īpašu vērību pievērš tieši SOK atzītajām sporta federācijām, jo to mijiedarbība ar SOK ir viens no Olimpiskās hartas pamatprincipiem. Parīzes 2024. gada vasaras Olimpisko spēļu priekšvakarā varam kopīgi vērtēt, kā mainījusies starptautiskās sporta sabiedrības attieksme un pieņemtie lēmumi saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas atlētu un amatpersonu dalību starptautiskajā sporta arēnā.
Olimpiskais pamiers kā olimpisma pamatprincips un aizsargājama vērtība
"Olimpiskā pamiera" jeb "Ekecheiria" tradīcija tika iedibināta Senajā Grieķijā 9. gadsimtā p.m.ē., kad trīs karaļi – Elisas Ifitoss, Pizas Kleostēns un Spartas Līkurgs – parakstīja līgumu, kas ļāva visiem šo grieķu pilsētu-valstu sportistiem un skatītājiem, kuri citādi gandrīz nepārtraukti bija iesaistīti savstarpējos konfliktos, droši piedalīties senajās olimpiskajās spēlēs. Pēc olimpisko spēļu tradīcijas atjaunošanas Starptautiskā Olimpiskā komiteja arī mūsdienās uztur šo tradīciju, lai pēc iespējas vairāk aizsargātu sportistu un sporta intereses kopumā un izmantotu sporta spēku miera, dialoga un izlīguma veicināšanai plašākā nozīmē.
Kopš 1993. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja ir vairākkārt paudusi atbalstu olimpiskā pamiera ideālam un SOK misijai, ik pēc diviem gadiem – vienu gadu pirms katrām olimpiskajām spēlēm –, pieņemot rezolūciju par miera un labākas pasaules veidošanu ar sporta un olimpiskā ideāla palīdzību. XXIV ziemas olimpiskās spēles Pekinā nebija izņēmums,1 ANO aicinot ievērot olimpisko pamieru no septiņām dienām pirms olimpisko spēļu sākuma līdz septiņām dienām pēc paralimpisko spēļu noslēguma.
2022. gada 20. februārī noslēdzās XXIV ziemas olimpiskās spēles Pekinā. 2022. gada 24. februārī Krievijas bruņotie spēki sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā.
Tieši olimpiskā pamiera pārkāpums izpelnījās SOK stingru nosodījumu.2 2022. gada 28. februārī SOK valde paziņojumā ieteica starptautiskās sporta federācijas un sporta pasākumu organizatorus neaicināt un nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu un amatpersonu piedalīšanos starptautiskās sacensībās, lai aizsargātu pasaules mēroga sporta sacensību integritāti un visu dalībnieku drošību.3
SOK paustā nostāja un tās interpretācija starptautiskā sporta sabiedrībā
Uz Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā reaģēja ne tikai SOK, bet visa starptautiskā sporta sabiedrība, ievērojot, ka SOK lēmumi ir saistoši ikvienai Olimpiskajai kustībai piederošai personai – starptautiskajām sporta federācijām un nacionālajām olimpiskajām komitejām ne tikai tāpēc, ka to nosaka Olimpiskās hartas 1.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
