Pēdējos gados arī Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesās sāk parādīties lietas, kas skar "sporta tiesības". Laikā, kad Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) pozīcijas sporta nozares hierarhijā ir grūti nosaukt par stabilām vai neapstrīdētām, arvien biežāk dzirdam arī par SOK izveidotās un esošās sporta strīdu pakļautības taisnīgumu, godīgumu, korektumu, atbilstību mūsdienu prasībām.

Pārskatāmā pagātnē sporta tiesībās ir bijis pieņemts, ka praktiski visus strīdus izskata specializētās sporta strīdu institūcijas. SOK izveidotā Sporta šķīrējtiesa (CAS) ir bijusi visbiežāk iesaistītā vai pieminētā iestāde, ja raugās uz to kā salīdzinoši universālu iestādi bez piesaistes atsevišķam konkrētam sporta veidam – CAS strādā it sevišķi olimpiskajos sporta veidos. Vispārinot var apgalvot, ka CAS nav obligāta ne-olimpiskajos sporta veidos, bet ļoti daudz jautājumu ir arī par CAS obligātumu olimpiskajos sporta veidos. Varētu prognozēt, ka paredzamā nākotnē turpinās mazināties CAS autoritāte, bet tas nepadara vienkāršāku jautājumu par sporta tiesību strīdu pakļautību.

Starp civilo un administratīvo jurisdikciju

Latvijas sporta nozarē liela nozīme bijusi kādreizējās politiskās sistēmas ietekmei, kad caur sportu tiek realizēta zināma valsts politikas daļa (piemēram, novērst iedzīvotāju uzmanību no reālajām problēmām, lai tās nerisinātu, vai tieši otrādi – mudinātu agresiju un emocijas pārstrādāt caur sportu, nevis karot un konfliktēt).