Pirms dažiem mēnešiem sabiedrībā diezgan plaši tika apspriests gadījums par kādu tiesnesi, kuras virzienā saistībā ar viņas tuviniekiem tika raidītas aizdomas par iespējamu objektivitātes trūkumu lietās par noziegumiem pret valsti. Šīs diskusijas aizsākums bija 21. aprīļa TV raidījums "Nekā personīga", kurā tika stāstīts par vairākiem gadījumiem, kad tiesneši no apcietinājuma atbrīvojuši spiegošanā apsūdzētos un tie aizmukuši uz Krieviju vēl pirms sprieduma pasludināšanas. Īpašs uzsvars tika likts uz vienu konkrētu tiesnesi, kuras vectēvs un tēvs ir dzimuši Krievijā un dienējuši PSRS militārajā dienestā. Pieminēts arī tiesneses brālis, kas dzīvojis Krievijā, bet tagad – Daugavpilī, un savā sociālo tīklu profilā ievietojis fotogrāfiju, kurā ir uzraksts, ka viņš atceras un ir lepns par Uzvaras dienu, bet to ieskauj padomju simbols – piecstaru zvaigzne un Georga lente. Akcentēts, ka tiesnese par iepriekš minētajiem faktiem neesot informējusi un sevi no lietas nav atstatījusi, lai gan šo apstākļu kopums varētu raisīt šaubas par objektivitāti attiecīgo lietu vai materiālu izskatīšanā.

Raidījumā nav redzams, kāds precīzi bija aizkadrā uzdotais jautājums un tā konteksts, taču konkrētajā sižetā ģenerālprokurors to nosauca par šokējošu informāciju, ko nedrīkstēja noklusēt, un arī Valsts prezidents pauda viedokli, ka tiesnesei būtu bijis sevi jāatstata. Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs izteica varbūtību, ka, ņemot vērā šo īpatnējo situāciju un tiesas priekšsēdētāja funkcijas, tam būtu vajadzējis nomainīt izmeklēšanas tiesnesi. Pārraidē tika citēts arī tiesas priekšsēdētājas viedoklis, kura nesaskatīja pamatu šīs tiesneses nomaiņai, un arī pašas tiesneses paustais – tam, ka viņas tuvinieki dienēja PSRS militārajā dienestā, neesot nekāda sakara ar viņas darbu un nevarot ietekmēt amata pienākumu izpildi. "Neesmu personiski tieši vai netieši ieinteresēta lietu iznākumā, līdz ar to nesaskatu objektīvo vai subjektīvo kritēriju sevis atstatīšanai."

Raidījuma veidotāji sižetu bija balstījuši uz Tiesnešu ētikas kodeksa normu, kas noteic: tiesnesis atsakās no līdzdalības ikvienā tiesvedībā, kurā viņš attiecīgo jautājumu nespēj izlemt objektīvi vai kurā par viņu varētu rasties tāds priekšstats. Konkrēto faktu kontekstā vērotājam no malas, iespējams, tāds priekšstats arī varētu rasties, un to nevar pārmest, jo tas ir katra subjektīvais vērtējums. Taču, kā liecina par šo gadījumu nesen publicētais skaidrojums,¹ Tiesnešu ētikas komisija (TĒK) ir citās domās un, protams, aicina šo gadījumu vērtēt objektīvi. Atsaucoties tiesas priekšsēdētājas lūgumam, TĒK nācās atbildēt, vai konkrētajos apstākļos tiesnesei sevi bija jāatstata no lietas izskatīšanas un vai tiesneša tuvinieku vai draugu jebkādā veidā publiski pausti politiskie uzskati var likt apšaubīt tiesneša objektivitāti lietā par noziegumu pret valsti.

Skaidrojums ir publiski pieejams, katrs to var izlasīt un spriest, kuriem argumentiem piekrīt vai nepiekrīt. Ierobežotā apjoma dēļ šajā slejā izcelti tikai pāris aspekti, ko TĒK akcentē. Pirmkārt, tiesnesim jābūt neatkarīgam un objektīvam, ar augstu profesionālo kompetenci, morālo autoritāti, godprātīgam un ar nevainojamu reputāciju, kas ietver arī lojalitāti valstij. Lojalitātes aspekts TĒK skaidrojumā ir aplūkots īpaši izvērsti, secinot, ka valstij nelojāls tiesnesis ne tikai nevarētu izskatīt noteiktu kategoriju lietas, bet gan vispār nevarētu ieņemt tiesneša amatu. TĒK atzīst, ka tiesneša lojalitāte nešaubīgi ir priekšnoteikums viņa neatkarībai un objektivitātei un īpaši svarīgi tas ir, izskatot lietas, kas saistītas ar Latvijas Republikas drošību. Lojalitāte ir tiesneša individuāla kvalitāte, un "izskatāmajā lietā nav pierādījumu, kas dotu pamatu apšaubīt pašas tiesneses lojalitāti, jo visi minētie fakti ir par tiesneses izcelšanos no PSRS militārpersonu ģimenes un viņas brāļa nelojālo attieksmi pret Latvijas valsti".

Otrkārt, TĒK arī aplūko aspektu, ciktāl tiesnesis ir atbildīgs par savu tuvinieku vai draugu publiski paustajiem politiskajiem uzskatiem, secinot, ka "tiesnesis nenes atbildību par savu pieaugušo un rīcībspējīgo ģimenes locekļu/radinieku/draugu rīcību" un tam nevajadzētu raisīt šaubas par tiesneša objektivitāti, ja vien nepastāv pamatoti pret­argumenti par apstākļiem, kas ir ietekmējuši vai varētu ietekmēt neatkarīgā novērotāja viedokli par tiesneša objektivitāti. Konkrētajā gadījumā šādi apstākļi netika konstatēti.

Treškārt, TĒK vērtējumā, tiesneša objektivitāte nav diferencējama pēc izskatāmā jautājuma, bet gan pēc apstākļiem, kas rada šaubas par tiesneša spēju būt objektīvam konkrētajā lietā. TĒK atkārtoti norāda, ka tiesneša personiskā neatkarība un objektivitāte tiek prezumēta, ievērojot likumā nostiprinātās augstās prasības amata ieņemšanai, kamēr vien netiek pierādīts pretējais.