2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā jaunie un ilgi gaidītie grozījumi Šķīrējtiesu likumā¹ un Civilprocesa likumā.² Grozījumos tika iestrādātas ne tikai Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 atziņas, bet arī citas izmaiņas, kas tuvina regulējuma atbilstību nozares starptautiskajam standartam – Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikumam (turpmāk – Parauglikums).³ Jāatgādina, ka Parauglikums tika pieņemts 1985. gadā un papildināts 2006. gadā, tādējādi ir jautājums, vai tas joprojām ir pietiekami labi piemērojams arī mūsdienu šķīrējtiesas procesiem un vai mēs neesam nokavējuši tā pārņemšanu. Iespējams, ka var būt arī modernāki risinājumi, tomēr Parauglikuma galvenais mērķis ir radīt paredzamu un vienveidīgu šķīrējtiesu vidi, un tas dod arī mums iespēju ieskatīties citu valstu tiesu atziņās, piemērojot normas, kas pārņemtas no Parauglikuma. Jaunie grozījumi skar arī šķīrējtiesnešu institūtu, un šī raksta mērķis ir ieskicēt, kādas ir šīs pārmaiņas, kāda varētu būt to piemērošana praksē un vai šķīrējtiesnešiem ir "jārestartējas" jeb jāspiež taustiņš F5 (tas, kā zināms, atsvaidzina pašreizējo logu vai pārlādē lapu).