Ad hoc šķīrējtiesas ir viens no diviem galvenajiem šķīrējtiesu procesa vešanas veidiem. Atšķirībā no institucionālajām šķīrējtiesām ad hoc šķīrējtiesām nav administratīva atbalsta no trešās puses. Tādējādi, lai strīds šādā ietvarā tiktu taisnīgi un efektīvi atrisināts, nepieciešams pilnīgs normatīvais ietvars. Pirms veiktajiem grozījumiem Šķīrējtiesu likumā un Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) ad hoc šķīrējtiesas šķietami bija pamestas novārtā, jo attiecīgais regulējums iezīmēja trūkumus tādos aspektos kā iespēja pieprasīt sprieduma izpildu rakstu un vispārējās jurisdikcijas tiesu atbalsts vairākos procesuālajos jautājumos.
Šajā rakstā autori sniegs īsu ieskatu atšķirībās starp ad hoc un institucionālo šķīrējtiesu, apskatīs galvenās izmaiņas, kas ir veiktas Šķīrējtiesu likumā un CPL attiecībā uz ad hoc šķīrējtiesām, kā arī norādīs uz atsevišķiem trūkumiem normatīvajā regulējumā, kas varētu tikt novērsti, vai nu attīstoties tiesu praksei, vai nākotnē veicot nākamo grozījumu kārtu normatīvajos aktos.
Ad hoc šķīrējtiesas un institucionālās šķīrējtiesas
Strīdu risināšana šķīrējtiesā visbiežāk rod pamatu, pusēm līgumā ievietojot šķīrējtiesas klauzulu vai noslēdzot šķīrējtiesas līgumu pēc strīda rašanās. Viens no pamata elementiem šādam līgumam ir izšķiršanās starp institucionālo (jeb pastāvīgo šķīrējtiesu) vai ad hoc šķīrējtiesu.
Institucionālajā šķīrējtiesā noteiktā institūcija piedāvā administrēt šķīrējtiesas procesu, piemēram, organizējot sēdes; nepieciešamības gadījumā nosakot šķīrējtiesnešus; nodrošinot platformu saziņai ar šķīrējtiesnešiem; pieņemot lēmumu par šķīrējtiesnešu noraidīšanu; izskatot šķīrējtiesas spriedumu pirms tā stāšanās spēkā (neskatot lietu pēc būtības); u.c. Piemērs vienai no plašāk izvēlētajām šādām institūcijām (īpaši starptautiska rakstura strīdiem) ir Starptautiskās tirdzniecības kameras šķīrējtiesa (turpmāk – ICC Šķīrējtiesa).
Institucionālās šķīrējtiesas nereti izvēlas puses, kurām nav vai ir neliela pieredze šķīrējtiesas procesā. To piedāvātā procesa administratīvā koordinēšana un zinātība (know-how) nodrošina efektīvu procesa virzību, relatīvi attaisnojot izmaksas. Karalienes Marijas Londonas Universitātes starptautiskās šķīrējtiesas 2021. gada aptauja norāda piecus galvenos iemeslus, pusēm izvēloties institucionālo šķīrējtiesu: (1) administratīvais un loģistikas atbalsts attālinātajām sēdēm; (2) diversificēts šķīrējtiesnešu loks; (3) caurspīdīgums lietu administrēšanā, t.i., šķīrējtiesnešu iecelšanā un apstrīdēšanā; (4) paātrinātās procedūras regulējuma pieejamība; (5) pielāgotas procedūras kompleksiem šķīrējtiesu procesiem, t.sk. tādiem, kuros iesaistītas vairāk nekā divas puses.1
Ad hoc šķīrējtiesās visu procesuālo un administratīvo slogu nes puses, attiecīgi pēc šķīrējtiesnešu iecelšanas galvenokārt šķīrējtiesneši. Tāpat ad hoc šķīrējtiesām nav sava reglamenta, kā tas ir institucionālām šķīrējtiesām.2 Tomēr puses var vienoties par konkrētiem noteikumiem, kuri šķīrējtiesai ir jāievēro un kas darbojas līdzīgi institucionālo šķīrējtiesu reglamentam. Starptautiskā praksē šādu reglamentu, kas ir pielāgots tieši ad hoc šķīrējtiesām, ir izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisija (turpmāk – UNCITRAL).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.