ANO Ģenerālā asambleja 2022. gadā Starptautiskajai tiesai uzdeva šādus jautājumus:

"Kādas juridiskās sekas izriet no tā, ka Izraēla turpina pārkāpt Palestīnas iedzīvotāju tiesības uz pašnoteikšanos, ilgstoši kopš 1967. gada okupējot, kolonizējot un anektējot Palestīnas teritoriju, tostarp veicot pasākumus, lai mainītu svētās Jeruzalemes pilsētas demogrāfisko sastāvu, statusu, un no tā, ka Izraēla saistībā ar šo situāciju pieņem diskriminējošus likumus un citus pasākumus?

Kāda ir [iepriekšējā jautājumā] minētās Izraēlas politikas un rīcības ietekme uz okupācijas juridisko statusu, un kādas juridiskās sekas tā rada visām valstīm un Apvienoto Nāciju Organizācijai?"

Franču zinātnieks, Tuvo Austrumu un arābu pasaules pētnieks Anrī Lorenss (Henry Laurens) Izraēlas un Palestīnas konflikta galvenās sastāvdaļas savulaik raksturojis, norādot uz pamata pretrunu pušu starpā, kas liedz no­slēgt mieru: palestīniešu puse vienmēr pieturas pie legālisma, pie nostājas, ka Palestīnas tautai ir neatņemamas tiesības uz pašnoteikšanos un tās tiesībām, kas izriet no ANO rezolūcijām; savukārt Izraēla tradicionāli norāda uz nepieciešamību izbeigt konfliktu sarunu un savstarpējas piekāpšanās ceļā – tā saukto pieeju land for peace.⁴ Pēc A. Lorensa ieskata, kopumā konfliktu raksturo trīs galvenie jautājumi – kam pieder zeme, kam pieder svētvietas un drošība?⁵ Nevienu no šiem jautājumiem nav izlaidusi arī Starptautiskā tiesa tās 19. jūlija atzinumā.

Jāatzīmē, ka ASV savos rakstiskajos apsvērumos, kas tika iesniegti Starptautiskajā tiesā,⁶ norādīja, ka tiesas konsultatīvais atzinums varētu traucēt miera procesam.