Kad nedaudz vairāk kā pirms desmit gadiem doktorantūras studiju ietvaros divus semestrus veicu pētniecības darbu Berlīnes Humbolta universitātē, bieži vien satiktajiem studentiem un arī mācībspēkiem pēc pāris pārmītām pieklājības frāzēm visvairāk interesēja, par kādu tēmu rakstu savu pētījumu. Pēc atbildes, ka mans promocijas darbs ir veltīts juridiskajām metodēm un tiesību laika jautājumiem, daļa pieklājīgi māja ar galvu, savukārt pārējiem radās divi jautājumi: kādēļ esmu izvēlējies rakstīt promocijas darbu tik abstraktā (lasi – neinteresantā) jomā kā juridisko metožu pētniecība un kādēļ ir nepieciešams par šo tēmu veikt pētījumus Vācijā?

Šīs sarunas atcerējos nejauši, veidojot šo pirmo "Jurista Vārda" tematisko izdevumu jeb grāmatžurnālu par tiesību teorijas un juridiskās metodes jautājumiem. Pašreflektējot par nepieciešamību veltīt atsevišķu "Jurista Vārda" izdevumu tiesību teorijas un juridiskās metodes problēmjautājumiem, aizdomājos par Vācijas kā lielas un spēcīgas tiesību sistēmas šobrīd, visticamāk, jau pilnvērtīgu tiesību piemērotāju salīdzinoši vieglprātīgo attieksmi pret tiesību pamatiem. Iespējams, ka daļai no Vācijā sastaptajiem studentiem un mācībspēkiem bija taisnība, ka viņi spēj risināt juridiskās metodes jautājumus katras konkrētās tiesību apakšnozares ietvaros un Vācijā izdotie juridiskās metodes daudzskaitlīgie izdevumi ir iegrimuši praksē neizmantotās formālās teorijās, kas maz palīdz risināt praktiskas tiesību piemērošanas problēmas.

Tomēr Latvijā kā salīdzinoši jaunā un nelielā tiesību sistēmā tiesību teorijas un juridiskās metodes atziņām ir pavisam cita nozīme.

Attīstīta juridiskā doma ir ikvienas nacionālas valsts pamata fundaments. Tiesību telpa, kurai nav savu patstāvīgu atziņu, kļūst atkarīga no citu valstu veidotām vērtībām un piedāvātā skatījuma uz tiesību jautājumiem. Tas ir līdzīgi kā ar atkarību no energoresursiem vai modernām tehnoloģijām – kamēr viss notiek pēc plāna un valstu intereses saskan, nav par ko satraukties. Tomēr tajā brīdī, kad iestājas viedokļu atšķirība vai vēl trakāk – militāra agresija, "ņēmējvalsts" kļūst pilnībā atkarīga un ir spiesta īsā laika posmā krīzes apstākļos apgūt visu to, ko šajos gados bija nokavējusi. Turklāt, kā to pierāda pašas Vācijas nesenā pieredze, ja energoresursus, maksājot par to ekonomikas recesijas cenu, ar lieliem finanšu līdzekļiem var sagādāt, tad iepriekš neattīstītas "juridiskās domas" gadījumā var iestāties tāds tiesiskās domas vakuums, kas nav nopērkams par naudu. Tādēļ kvalitatīvas un patstāvīgas juridiskās doktrīnas veidošana par tik fundamentāli svarīgiem jautājumiem kā tiesību pamati un tiesību normu piemērošanas izpratne ir Latvijas kā tiesiskas demokrātiskas valsts pašsaglabāšanās un izaugsmes priekšnoteikums.

Šis "Jurista Vārda" grāmatžurnāls ir uzskatāmākais apliecinājums, ka Latvijā tiesiskās domas vakuums nedraud iestāties. Lai arī ir uzteicamas un joprojām nepieciešamas katras papildu zināšanas, kas aizgūtas no citām jurisdikcijām, un ir pat vēlama uz plašākām zināšanām balstīta salīdzinošā analīze, pēdējos gados Latvijas tiesiskā sistēma ir sasniegusi tādu attīstības pakāpi, ka spēj patstāvīgi reflektēt par vissarežģītākajiem tiesību metodoloģiskajiem jautājumiem. Arī šī "Jurista Vārda" grāmatžurnāla daudzās lappuses ar kvalitatīvu un unikālu juridisko lasāmvielu turpinās pilnveidot Latvijas tiesiskās vides kvalitāti.

Tādēļ lielākā cieņa un pateicība veltāma tiem autoriem, kuri savu brīvo laiku ir ziedojuši, lai dalītos ar lasītājiem savās unikālajās zināšanās tiesību teorijas un juridisko metožu jautājumos.

Šajā grāmatžurnālā ir apkopotas atziņas no dažādām tiesību nozarēm, ļaujot gan pieredzējušiem lasītājiem, gan arī jurisprudences studentiem pilnveidot izpratni par Latvijas tiesību sistēmas uzbūvi un pamatiem, kā arī izmantot izdevumā iekļautās atziņas praktisku tiesību problēmjautājumu risināšanā. Vai tā būtu izpratne par tiesību teorijas atziņām, vai pieteikumu izskatīšanas metodoloģija specifiskos tiesvedības jautājumos, vai arī materiālo tiesību normu piemērošanas metodes, kopā tās veido uz praktiskām dzīves situācijām vērstus risinājumus. Tādēļ jānovēl, lai katrs tiesību piemērotājs un arī tiesību politikas veidotājs vienmēr pa pareizo ceļu nokļūst no tiesību labirinta, kas attēlots uz žurnāla vāka, sākuma punktā esošās tiesību problēmas līdz pat taisnīgam risinājumam!