Šī gada 19. novembrī Eiropas Savienības Tiesa noturēja sēdi lietā “Eiropas Komisija pret Ungāriju” ar daiļrunīgu lietas nosaukumu “ES vērtības”.1 Šajā lietā Tiesai būs jāizlemj, vai apmierināt Eiropas Komisijas (EK) pārmetumus, ka Ungārijas likums, kas būtībā medijos aizliedz atspoguļot homoseksualitāti un dzimumidentitātes jautājumus, ir pretrunā cilvēka cieņai, brīvībai, demokrātijai, vienlīdzībai un cilvēktiesībām, tostarp minoritāšu tiesībām. Lietā EK atbalstam ir iestājušās 16 dalībvalstis, ieskaitot Igauniju.
Lietas priekšvēsture ir tāda, ka 2021. gadā, aizbildinoties ar vēlmi sargāt bērnus, Ungārijas parlaments pieņēma likumu “Par stingrākiem pasākumiem pret pedofilijas noziegumu izdarītājiem un par grozījumiem vairākos likumos bērnu aizsardzībai”, pēc būtības ar šo likumu tiek aizliegts nepilngadīgajiem piekļūt reklāmai, kas atspoguļo dzimumidentitātes neatbilstību bioloģiskajam dzimumam, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti. Nav jābūt ES tiesību speciālistam, lai ievērotu šī likuma sekas uz sabiedrību. Tas stigmatizē homoseksualitāti, to pielīdzinot pedofilijai, un rada priekšnoteikumus sabiedrības neiecietībai pret principā visām seksuālās identitātes formām, izņemot vīrišķīgus vīriešus un sievišķīgas sievietes.
Mēnesi pēc šī likuma pieņemšanas EK uzsāka pārkāpumu procedūru. EK apgalvo, ka Ungārija šādi pārkāpj vairākas ES iekšējo tirgu regulējošo tiesību normas. Zīmīgi, ka EK savā prasībā norāda uz cilvēktiesību pārkāpumiem, ieskaitot ES Pamattiesību hartas 1. panta “Cilvēka cieņa” pārkāpumu.
Lietas juridiskā novitāte ir tāda, ka EK ir izvirzījusi arī Līguma par Eiropas Savienības (LES) 2. panta pārkāpumu. Saskaņā ar šo tiesību normu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Proti, šī ir pirmā reize, kad EK vēršas Tiesā, lai tā atzītu, ka dalībvalsts pārkāpj ES vērtības. Ir tiesa, ka jautājums par iespēju tiesvedībā atsaukties uz ES vērtību normu tika aplūkots jau Portugāles tiesnešu2 lietā, tomēr Tiesa nesniedza atbildi šajā aspektā. Šī lieta sniedz iespēju pievērsties metodoloģiskiem jautājumiem par to, kā piemērot ES vērtības.
19. novembra Tiesas sēde sākās ar EK paskaidrojumu uzklausīšanu. EK pārstāve uzstājās ungāru valodā un norādīja, ka šī ir “izņēmuma rakstura lieta, kurā dalībvalsts tiešā veidā vēršas pret ES pamatvērtībām”. Raksturojot LES 2. panta pārkāpumu, EK pārstāve norādīja, ka “šis ir autonoms prasības pamats un tomēr šis pārkāpums skar arī iekšējo tirgu”. Vēlāk tiesas debatēs šim EK argumentam pieķērās lietu sagatavojusī tiesnese, radot zināmas grūtības EK pārstāvei, kura nodeva vārdu EK Juridiskā dienesta vadītājam.
Aizstāvības runā Ungārijas pārstāvis norādīja, ka šī lieta patiesībā esot pārpratums. Strīdīgā likuma vienīgais mērķis esot nepilngadīgo aizsardzība un vēlme ļaut izlemt ģimenē to, ar kādu informāciju iepazīstas bērni. Saprotams, ka Ungārijas pārstāvja uzdevums nebija viegls, viņš skaidroja, ka “homoseksualitātes attēlojums medijos varot jauniešiem radīt apjukumu” un tādēļ šāds aizliegums esot nepieciešams.
Lietas turpinājumā uzstājās dalībvalstis. Šajā ziņā varam īpaši izcelt Igaunijas uzstāšanos. Igaunijas pārstāve savā uzrunā atgādināja, ka ES izveidošanas mērķis bija miers un augsts dzīves līmenis Eiropā, šie mērķi uzliek pienākumu arī ievērot kopīgas vērtības, jo vienīgi tas ļauj izvairīties no konfliktiem. Jāpiemin, ka Igaunijas pārstāve atsaucās uz līdzīga rakstura lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Lietuvu3 – šajā lietā no Lietuvas grāmatnīcu plauktiem tika izņemta bērnu pasaku grāmata, kurā bija attēlotas viendzimuma attiecības, kuras, Lietuvas varas iestāžu ieskatā, varētu radīt kaitējumu bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem. ECT šajā lietā Lietuvai norādīja pretējo – minoritāšu atspoguļojums izdevumos ir vajadzīgs visai sabiedrībā kopumā. Turklāt šāda veida aizliegums rada neatgriezeniskas diskriminējošas sekas – īpaši tiem bērniem un jauniešiem, kuri pieder pie seksuālajām minoritātēm.
Tikai laiks rādīs, vai šī lieta būs viena no tā sauktajām “tiesiskuma” lietām, vai arī tā iezīmēs jaunu pagrieziena punktu – aktīvāku ES iesaisti cilvēktiesību jautājumos, kas līdz šim bija pašu dalībvalstu atbildība.
1. Lieta “Eiropas Komisija/Ungārija”, C-769/22. 19. novembra EST sēdes ieraksts (arī latviešu valodā) mēnesi pieejams: https://curia.europa.eu/jcms/jcms/p1_1477137/lv/
2. Skat. EST 2018. gada 27. februāra spriedumu lietā “Associação Sindical dos Juízes Portugueses”, C-64/16.
3. ECT 2023. gada 23. janvāra spriedums “Macatė pret Lietuvu”, pieteikums Nr. 61435/19.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
