Administratīvā akta nosacījums

Administratīvā akta nosacījums (piemēram, termiņš, uzdevums, priekšnoteikums, atruna)¹ ir to tiesību, kas piešķirtas administratīvā akta adresātam, ierobežojums, ko nosaka pati iestāde. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 68. pantam iestāde to var ietvert administratīvajā aktā tad, ja: 1) tiesību norma paredz, ka nosacījums jāietver; 2) iestāde izdod brīvo vai daļēji brīvo administratīvo aktu; 3) iestāde secina, ka adresātam labvēlīga administratīvā akta izdošanai nav iestājušies visi tiesību normā paredzētie apstākļi, bet šī nepilnība ir salīdzinoši vienkārši novēršama (likuma vārdiem runājot: lai panāktu administratīvā akta atbilstību tiesību normām).² Ar nosacījuma ietveršanu administratīvajā aktā iestāde var pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un efektīvāk panākt dažādo interešu saskaņošanu.

Tā kā ar nosacījumu tiek ierobežotas administratīvā akta adresātam piešķirtās tiesības, tad administratīvajā aktā to var ietvert tikai ar noteiktu mērķi – aizstāvēt sabiedrības vai atsevišķa indivīda (bieži – trešās personas) intereses. Tam jābūt piemērotam mērķa sasniegšanai, un tas nedrīkst nesamērīgi ierobežot adresāta tiesības. Ja vien nosacījuma ietveršana neizriet no piemērojamās tiesību normas, iestādei tā ietveršana būtu jāpamato.

Nosacījums vienmēr ir saistīts ar administratīvā akta labvēlīgo daļu. Piemēram, pašvaldība var atļaut rīkot publisku pasākumu apdzīvotas vietas centrā ar priekšnoteikumu, ka pasākuma rīkotāji nedēļu pirms pasākuma izvietos informatīvus plakātus par satiksmes ierobežojumiem pasākuma laikā. Nosacījuma mērķis ir brīdināt iedzīvotājus par viņu tiesību pārvietoties pa publiskām ielām un laukumiem ierobežošanu, tas ir piemērots šim mērķim un ir samērīgs, ja vien netiek pieprasīti pārāk daudz vai pārāk lieli plakāti.

Ja administratīvajā aktā ir ietverts ar tā labvēlīgo daļu nesaistīts pienākums, tad uzliktais pienākums nav nosacījums. Šāds administratīvais akts uzskatāms par aktu ar divām patstāvīgām daļām. Piemēram, pašvaldība atļauj rīkot publisko pasākumu apdzīvotas vietas centrā, bet pretēji komersanta iecerēm ar piebildi, ka ieeja parkā netiek ierobežota, kā arī uzliek pienākumu savest kārtībā komersantam piederošo ēku, kura atrodas apdzīvotās vietas nomalē. Pienākums atļaut ieeju parkā ir nosacījums (uzdevums), jo tas nepārprotami saistīts ar pasākuma rīkošanu. Pienākums savest kārtībā ēku nav nosacījums, bet patstāvīga administratīvā akta daļa.