Klimata tiesvedības un valstu starptautiskās saistības

Ar klimata tiesvedībām tiek apzīmēts samērā plaša spektra lietu kopums, kurā tiesvedību mērķis ir vērsts uz atbildības konstatēšanu, nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu vai citiem prasījumiem, kas saistīti ar klimata aizsardzību. Klimata tiesvedības caurstrāvo ideja, ka ar tiesu varas palīdzību ir iespējams novērst privāto un it īpaši publisko personu bezdarbību cīņā ar klimata pārmaiņām. Šajā aspektā tiesību zinātnieki nereti gan uzsver varas dalīšanas principa pārkāpšanas risku.¹

Lai gan parasti valsts atbildība asociējas ar administratīvo justīciju, tomēr klimata tiesvedības liecina, ka dažādo juridisko argumentāciju un nacionālo tiesību sistēmu atšķirību dēļ šo tiesvedību procesuālā izpausme var krasi atšķirties.²

Vērtējot starptautiskajās tiesībās pastāvošos dokumentus, kas veidoti klimata aizsardzības nolūkos, jāsecina, ka klimata tiesvedības ir radušās kā kompromiss, lai piedāvātu vismaz kādu juridisku rīku, ar kā palīdzību risināt klimata pārmaiņu problēmas. Tieši starptautiskajās tiesībās valdošais skaidru, juridiski saistošu pienākumu trūkums ir bijis pamats tam, lai attīstītos šāds tiesību aizsardzības līdzeklis.

Neviens no starptautiskās sabiedrības līdzšinējiem mēģinājumiem nav sekmējies ar patiesi pastāvīgu, skaidru starptautiski tiesisko pienākumu ieviešanu un ievērošanu. Ne ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām,³ ar kuru centās novērst antropogēnu darbību bīstamu iejaukšanos klimata sistēmā, ne ar Kioto protokolu,⁴ kas paredzēja jau skaidrāku virzību uz siltumnīcas efekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju ierobežošanu, nav izdevies ilgtermiņā nodrošināt efektīvu virzību cīņā pret klimata pārmaiņām, it īpaši pēc tam, kad no Kioto protokola izstājās vairākas valstis.⁵

Tomēr, kā par to liecina turpmāk rakstā apskatītie prakses piemēri, šie mēģinājumi radīt starptautiskā līmenī saistošus pienākumus ir iespaidojuši klimata tiesvedību attīstību. Būtisku ieguldījumu klimata tiesvedībām sniedzis arī Parīzes nolīgums,⁶ kas lielā mērā aizstāj Kioto protokolu. Parīzes nolīgums ir arī pirmais klimata līgums, kas īpaši uzsver klimata pārmaiņu saikni ar cilvēktiesībām.⁷

Klimata tiesvedību veidi

Klimata tiesvedības visupirms iespējams sagrupēt, balstoties uz subjektu, kas tiesvedības gaitā uzstājas kā atbildētājs.