Likums “Par tiesu varu” izvirza izglītības prasības tiesneša amata kandidātam. Tāpat likums nosaka tiesneša pienākumu pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā. Arī tiesneša ētikas normas nosaka, ka tiesnesis nepārtraukti attīsta un papildina savas profesionālās prasmes un zināšanas. Tomēr Valsts kontrole revīzijā “Cilvēkresursu pieejamība un attīstība Latvijas tiesās” atklāj trūkumus tiesnešu profesionālās pilnveides praksē, kas sekmē nevienlīdzīgu zināšanu līmeni tiesu sistēmā. Revīzijā tika konstatēts, ka katrs desmitais tiesnesis pēdējo četru gadu laikā mācības apmeklējis retāk nekā reizi gadā. Turklāt no 18 jaunajiem tiesnešiem, kuri piedalījās mācību kursā 2022. un 2023. gadā, pilnu mācību kursu apguva tikai divi tiesneši. Šajā rakstā tiks analizēts tiesneša pienākums tālākizglītoties un tā izpilde.
1. Starptautiskās vadlīnijas par tiesneša tālākizglītību
Eiropā pastāv vairāki dokumenti, kuros skaidri pamatots tiesneša pienākums pilnveidot savas zināšanas un prasmes, kā arī definēti mācību pamatnoteikumi. Šie dokumenti uzsver tiesnešu profesionālās izglītības nozīmi gan tiesu neatkarības nodrošināšanā, gan sabiedrības uzticības stiprināšanā tiesu sistēmai.
1985. gada ANO Tiesu varas neatkarības pamatprincipi2 nosaka, ka tiesnešu neatkarība ietver arī atbildību par profesionālās kompetences uzturēšanu un pilnveidošanu, kas ir būtiska tiesas spriešanas kvalitātei un objektivitātei. 2002. gada ANO Bangaloras tiesnešu ētikas principi3 uzsver tiesneša pienākumu izglītoties, lai nodrošinātu kvalitatīvu un taisnīgu tiesas procesu, pastāvīgi pilnveidojot gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās prasmes. Tāpat 1998. gada Eiropas harta par tiesnešu statusu4 uzsver tiesnešu pastāvīgas profesionālās pilnveides nozīmi kā vienu no būtiskākajiem tiesneša amata pienākumiem, lai tiesneši varētu pielāgoties sabiedrības un tiesību sistēmas izmaiņām.
Papildu vadlīnijas sniedz Eiropas Padomes Tiesnešu konsultatīvā padome, kas vairākos viedokļos uzsvērusi tiesnešu apmācības nozīmīgumu. Viedoklis Nr. 1 (2001)5 skaidro, ka neatkarība ietver arī tiesnešu spēju profesionāli un objektīvi veikt savus pienākumus, kas prasa regulāru un kvalitatīvu izglītību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
