Pagājušā gada nogalē uzvirmoja jautājumi par Saeimā 2024. gada martā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”¹ un Pašvaldību likumā² un šaubas par to ietekmi. Šos grozījumus Saeimā iesniedza Valsts prezidents, un tie likumā “Par valsts noslēpumu” papildināja amatpersonu sarakstu, kurām pēc amata ir pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot amata pienākuma veikšanai, šajā sarakstā iekļaujot arī pašvaldības domes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

Šī raksta uzdevums ir vēlreiz atgādināt par Valsts prezidenta iniciatīvas mērķiem un ar grozījumiem piedāvāto risinājumu šo mērķu sasniegšanai, kliedēt trīs mītus par pieņemto grozījumu saturu, tostarp par prasības saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam obligātumu, kā arī iezīmēt no likuma “Par valsts noslēpumu” un Pašvaldību likuma sistēmiski izrietošos secinājumus par rīcību gadījumos, ja pašvaldības vadītājs nesaņem speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.