Jau pagājušā gada decembrī Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija nosūtījusi vēstules vairākām institūcijām, katrai pēc atbildības jomas un kompetences lūdzot sniegt gan dažādu statistiku saistībā ar finanšu līdzekļu un investīciju izkrāpšanu no iedzīvotājiem, gan arī viedokli par esošā tiesiskā regulējuma pietiekamību un efektivitāti, kā arī nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai sekmētu šo krāpniecisko darbību atklāšanu un izmeklēšanu.

Pēc atbilžu saņemšanas ar plašu iesaistīto loku jautājumam par tiesisko regulējumu un tā efektivitāti šo krāpšanu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai pilnībā tika veltīta arī Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2025. gada 11. februāra sēde.¹ Tajā izskanējušais kopsakarā ar Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras un Finanšu nozares asociācijas atbildēs apakškomisijai pausto informāciju apstiprina problēmas nopietnību un atklāj dažādos viedokļus par to, ar kādiem paņēmieniem ir panākams uzlabojums.

Situācijas un krāpnieku upuru raksturojums

Pirms plašākas diskusijas par iespējamiem jauniem risinājumiem cīņai ar krāpniekiem Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Jānis Brazovskis apakškomisijas sēdē sniedza problemātiskās situācijas pārskatu. Pēc viņa paustā, aizvadītajā gadā kopumā ir izdevies novērst vismaz 12 miljonu eiro zaudējumu, tomēr līdzpilsoņiem izkrāpts vairāk – 15 miljoni. “Varētu sacīt, ka tas ir tāds vidējais ātrums jau trīs gadus pēc kārtas, ka mūsu pilsoņiem tiek izkrāpts vidēji viens miljons eiro mēnesī, kas ir ļoti iespaidīga summa,” atzina J. Brazovskis.

Savukārt, raugoties uz krāpšanas veidu tendencēm, pērn telefonkrāpšanā izdevies novērst – 5161 gadījumu – apmēram tikpat daudz krāpšanu, cik krāpniekiem izdevies realizēt – 5220, bet investīciju krāpšanā 2024.