Latvijas publisko iepirkumu sistēmā un normatīvajā regulējumā ir nepieciešami uzlabojumi, lai nodrošinātu vienkāršāku un ātrāku iepirkumu procesu, kurā iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs ir samērīgs pret iegūto rezultātu.

No vienas puses, tiesiskais regulējums objektīvu un citu apstākļu dēļ kļūst arvien sarežģītāks. No otras puses, augsti kvalificētu iepirkumu speciālistu, kas spēj efektīvi piemērot šo sarežģīto regulējumu, ir maz, un nepietiekams atalgojums kavē šo profesionāļu piesaisti un noturēšanu valsts pārvaldē. Līdz ar to veidojas strupceļš, kas tieši ietekmē iepirkumu procesu organizēšanu un publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu. Šī situācija rada nopietnus izaicinājumus publiskā iepirkuma jomā.

Revīzijā Valsts kontrole secināja, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi traucē vairāki faktori.

1. Nacionālie publisko iepirkumu noteikumi stingrāki nekā publisko iepirkumu direktīvas prasības

Lai sekmētu piegādātāju vēlmi piedalīties publiskajos iepirkumos, iepirkumu procesam būtu jābūt pietiekami ātram, vienkāršam un saprotamam. Tomēr Latvijā publisko iepirkumu regulējums bieži tiek grozīts, un tas kļūst arvien sarežģītāks. To ietekmē gan apstāklis, ka kopumā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) publisko iepirkumu regulējums kļūst arvien sarežģītāks, gan arī nepieciešamība ievērot ES līmeņa sektorālos tiesību aktus, kas paredz prasības arī publiskajiem iepirkumiem. Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kurā pārņemtas Direktīvas 2014/24/ES prasības, vairākos aspektos ir izvēlēts stingrāks regulējums, nekā to nosaka šī direktīva.

1.1. Normatīvā regulējuma struktūra

PIL struktūra ir sarežģīta, un tas apgrūtina regulējuma uztveramību. Lai arī nav ieteicams veidot pantu, kurā ir vairāk nekā sešas daļas, daudzi PIL panti ir ļoti apjomīgi – satur 10 līdz 14 daļas, dažkārt – pat vairāk. Turklāt būtiski, ka, veicot publiskos iepirkumus, papildus PIL vērā ir ņemami arī dažādi saistītie Ministru kabineta noteikumi, kas detalizēti nosaka iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtību, regulē prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību, u.c. Tādēļ gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem nepieciešams pārzināt apjomīgu un kopumā sarežģītu normatīvo regulējumu, kā arī plašu skaidrojumu klāstu un tiesu praksi, lai pareizi to piemērotu.

1.2. Līgumcenu robežvērtības

Publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtības Latvijā tiek pārskatītas pārāk reti (2006., 2013. un 2017. gadā). Robežvērtības nav pārskatītas atbilstoši aktuālajai ekonomiskajai situācijai, tā palielinot administratīvo slogu mazākiem iepirkumiem, kuriem tādēļ piemērojams sarežģītāks iepirkuma norises regulējums.