Valstij ir pienākums ne tikai radīt atbilstošu sistēmu, bet arī nodrošināt personām tiesību praktisku realizāciju, tas sevī ietver dažādu personu grupu apzināšanu, uz ko ir vērsts regulējums, līdz ar to paredzot atbilstošas procedūras, procesuālās prasības, atkāpes un atvieglojumus no tām, kā arī nepieciešamo atbalstu.

Tiesu administrācija (turpmāk – TA) kā pakalpojumu sniedzošā iestāde nodrošina garantijas un atbalstu, kas izriet no minētā Satversmes 92. panta, sniedzot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, nodrošina pieeju tiesai un juridiskajiem pakalpojumiem (“advokātam”). Fiziskās personas, kuras ir iesaistītas juridiskā strīdā un kurām trūkst līdzekļu jurista pakalpojumu saņemšanai, TA var vērsties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. TA norīko juridiskās palīdzības sniedzēju un apmaksā sniegto juridisko palīdzību noteiktajā apjomā.

Juridisko palīdzību var saņemt persona, kura:

• ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu (to izvērtē un piešķir pašvaldības sociālais dienests);
• atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (pastāvīga uzturēšanās aprūpes centrā, atrašanās brīvības atņemšanas iestādē);
• pēkšņi nonākusi tādā īpašā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (pēkšņi ārkārtējie apstākļi, kas nav atkarīgi no personas un kas būtiski ierobežo tiesību aizsardzību, piemēram, stihiska nelaime, pret personu ir vērsta vardarbība, tai nepieciešama pagaidu aizsardzība u.