2024. gada 11. aprīlī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja spriedumu lietā C-316/22 Gabel Industria Tessile un Canavesi, kas skar jautājumu, kas veido Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pamatus, taču vienlaikus pastāvīgi attīstās, proti, direktīvu horizontālu tiešu iedarbību. Direktīvām principā tiešas iedarbības nav – tās ir saistošas tikai dalībvalstīm, nosakot sasniedzamo rezultātu. Taču šajā spriedumā EST pirmo reizi atzina, ka direktīvas horizontāla tieša iedarbība var būt pieļaujama gadījumos, kad to paredz attiecīgās dalībvalsts tiesību akti. Šis spriedums radījis plašas diskusijas un ir licis pārskatīt vienu no ES tiesību sistēmas galvenajiem teorētiskajiem pieņēmumiem.
Direktīvas un to tieša iedarbība
Pirms pievērsties Gabel industria Tessile un Canavesi, jāatgriežas pie tiešas iedarbības jēdziena un galveno ES sekundāro tiesību aktu – regulu un direktīvu – dabu. ES tiesību tieša iedarbība (direct effect) ļauj privātpersonām atsaukties uz ES tiesību normām nacionālajās tiesās. Savukārt nacionālajām tiesām ir jāatzīst, jāaizsargā un jānodrošina šajā normā paredzēto tiesību īstenošana. Šādu ES tiesību normu piemērošanu par tiešu sauc tādēļ, ka personai nav pastarpināti jāatsaucas uz nacionālu tiesību normu, kas šo ES tiesību normu ievieš. Tā vietā personas tiesības un pienākumi tiešā veidā izriet no ES tiesību normas.
ES tiesību tiešo iedarbību var iedalīt divās kategorijās, proti, vertikālā un horizontālā. Vertikālā tiešā iedarbība pieļauj atsaukšanos uz ES tiesību normu tiesvedībā pret valsti un tās pārvaldes institūcijām, organizācijām un struktūrām valsts pakļautībā.1 Savukārt horizontāla tiešā iedarbība pieļauj atsaukties uz ES tiesībām tiesvedībā starp privātpersonām.
Vispārzināms, ka atšķirībā no regulām direktīvām principā tiešas iedarbības nav. Direktīvas būtībā ir adresētas vienīgi dalībvalstīm, nevis privātpersonām. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 288. panta trešo daļu “direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes”.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.