Direktīvas un to tieša iedarbība

Pirms pievērsties Gabel industria Tessile un Canavesi, jāatgriežas pie tiešas iedarbības jēdziena un galveno ES sekundāro tiesību aktu – regulu un direktīvu – dabu. ES tiesību tieša iedarbība (direct effect) ļauj privātpersonām atsaukties uz ES tiesību normām nacionālajās tiesās. Savukārt nacionālajām tiesām ir jāatzīst, jāaizsargā un jānodrošina šajā normā paredzēto tiesību īstenošana. Šādu ES tiesību normu piemērošanu par tiešu sauc tādēļ, ka personai nav pastarpināti jāatsaucas uz nacionālu tiesību normu, kas šo ES tiesību normu ievieš. Tā vietā personas tiesības un pienākumi tiešā veidā izriet no ES tiesību normas.

ES tiesību tiešo iedarbību var iedalīt divās kategorijās, proti, vertikālā un horizontālā. Vertikālā tiešā iedarbība pieļauj atsaukšanos uz ES tiesību normu tiesvedībā pret valsti un tās pārvaldes institūcijām, organizācijām un struktūrām valsts pakļautībā.¹ Savukārt horizontāla tiešā iedarbība pieļauj atsaukties uz ES tiesībām tiesvedībā starp privātpersonām.

Vispārzināms, ka atšķirībā no regulām direktīvām principā tiešas iedarbības nav. Direktīvas būtībā ir adresētas vienīgi dalībvalstīm, nevis privātpersonām. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 288. panta trešo daļu “direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes”.