21. februārī Rīgas Juridiskajā augstskolā norisinājās konference “Mākslīgais intelekts: inovācijas un pamattiesības”, kurā tehnoloģiju eksperti, juristi un politikas veidotāji diskutēja par mākslīgā intelekta (MI) ietekmi uz tiesībām, inovācijām un sabiedrību kopumā. Konferenci rīkoja Eiropas Savienības tiesību asociācija sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Rīgas Juridisko augstskolu. “Jurista Vārds” piedāvā ielūkoties konferences gaitā.
MI attīstība un regulējums Eiropas Savienībā
Konferenci atklāja Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot MI nozīmi tiesiskā valstī un nepieciešamību nodrošināt tā atbildīgu izmantošanu. Ministre norādīja, ka MI regulējums šobrīd ir starptautisku diskusiju centrā un Latvijai jābūt aktīvai dalībniecei šajā procesā, lai nepaliktu tehnoloģiskās attīstības ēnā. Viņa arī atzīmēja, ka Latvija sevi starptautiski pozicionē kā digitāli attīstītu valsti, taču pastāv ievērojami izaicinājumi MI regulēšanā un pielietošanā, kas saistīti ar pamattiesību aizsardzību un inovāciju līdzsvarošanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.