Ievads

Dzimumu līdztiesība ir universāla cilvēktiesību vērtība, kas mūsdienās tiek aizstāvēta gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Tomēr Afganistānā, kur talibu režīms kopš 2021. gada ir pilnībā pārņēmis varu, sievietes un meitenes piedzīvo bezprecedenta diskrimināciju un apspiešanu. Šī represīvā politika aptver izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un citu pamattiesību ierobežošanu, faktiski padarot sievietes par otrās šķiras pilsonēm. Starptautiskā sabiedrība, reaģējot uz šiem pārkāpumiem, apsver jaunu juridisko pieeju, tostarp dzimumu aparteīda kvalificēšanu starptautiskajās tiesībās.

Šajā kontekstā īpaši nozīmīga kļūst prasība, kuru plāno iesniegt Austrālija, Kanāda, Vācija un Nīderlande ANO Starptautiskajā tiesā (ICJ). Tā būs pirmā reize, kad valstu alianse vēršas pret citu valsti saistībā ar dzimumu diskrimināciju, atsaucoties uz Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu¹ (CEDAW), kuras preambulā norādīts: “Lai vīrieši un sievietes varētu pilnībā īstenot savas tiesības, ir svarīgi likvidēt aparteīdu.”²Prasības mērķis ir ne tikai atzīt talibu rīcību par cilvēktiesību pārkāpumu, bet arī piešķirt jaunu nozīmi dzimumu aparteīda konceptam³ starptautiskajās tiesībās. Konvencijai par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu 29. pants, kas ir šīs lietas pamatā, līdz šim Starptautiskās tiesas jurisdikcijā izmantots tikai vienu reizi. Šis pants pieprasa, lai valsts, kas ierosina lietu, vispirms mēģinātu atrisināt strīdu sarunu ceļā. Tikai tad, ja sarunas izgāžas, valsts var lūgt strīda izskatīšanu ad hoc šķīrējtiesā, kas uzsāk sešu mēnešu gaidīšanas periodu. Ja šajā termiņā šķīrējtiesa netiek panākta, viena no pusēm var vērsties Starptautiskajā tiesā.⁴

Lai arī aparteīda jēdziens tiek minēts vairākos dokumentos, tā definīcija ir ietverta tikai dažos, piemēram, 1973. gada Konvencijā par aparteīda noziegumu novēršanu un sodu par tiem⁵ (turpmāk – Aparteīda konvencija), kuru nav ratificējušas daudzas Eiropas valstis, arī Kanāda vai ASV. Tikmēr vairākkārt tiesu praksē valstis ir norādījušas uz pārkāpumiem atbilstoši 1965. gada Konvencijai par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu.⁶

Šī iecerētā prasība uzsver nepieciešamību starptautiskajai sabiedrībai rīkoties vienoti, lai apturētu represīvo politiku, kas Afganistānā ir kļuvusi par normu. Tā arī piedāvā iespēju precizēt spēkā esošās tiesību normas, lai labāk risinātu uz dzimumu balstītas apspiešanas problēmas.

Aparteīda jēdziens un valstu prasības saturs Starptautiskajā tiesā

Aparteīds (no afrikandu val. “nošķirtība”) bija politika, kas regulēja attiecības starp baltādaino minoritāti un nebaltādaino vairākumu Dienvidāfrikā 20. gadsimtā. Lai gan rasu segregācija tur tika praktizēta jau ilgu laiku, termins “apartheid” jeb “aparteīds” pirmo reizi tika lietots ap 1950. gadu, lai raksturotu rasu segregācijas politiku, kuru pieņēma baltādaino iedzīvotāju minoritātes valdība.⁷ Kā norāda ANO, 1950. gada 2. decembrī Ģenerālā asambleja paziņoja, ka “politika, kas balstīta uz rasu segregāciju (aparteīdu), neizbēgami balstās uz rasu diskriminācijas doktrīnām”.⁸ Aparteīds noteica, kur Dienvidāfrikas iedzīvotāji, balstoties uz savu rasi, drīkstēja dzīvot un strādāt, kāda veida izglītību viņi varēja iegūt un vai viņiem bija tiesības balsot. 20. gadsimta 90. gadu sākums iezīmēja likumdošanas noteiktā aparteīda beigas, taču sociālās un ekonomiskās sekas saglabājās, tās bija dziļi iesakņojušās.⁹

Starptautiskajās tiesībās aparteīda definīcija, kā arī tam līdzīgi noziegumi (tie bieži tiek ietverti noziegumu pret cilvēci tvērumā) tiek minēti vairākkārt, piemēram, 1965. gada Konvencijā par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (turpmāk – CERD)¹⁰ aparteīds minēts vairākos pantos, lai arī tā definīcija diemžēl netiek skaidrota. Tajā pašā laikā būtu vērts atgādināt Starptautiskās tiesas atziņas attiecībā uz aparteīda definīcijas precizēšanu.¹¹ Lai arī Starptautiskās tiesas konsultatīvā atzinuma procesā 2024. gada 19. jūlijā¹² par juridiskajām sekām, kas izriet no Izraēlas politikas un prakses okupētajās palestīniešu teritorijās,¹³ tika iesniegti argumenti par aparteīda skaidrāku definēšanu starptautiskajās paražu tiesībās, Starptautiskā tiesa izvairījās tieši pievērsties šim jautājumam. Atturēšanās definēt aparteīdu varētu atspoguļot bažas par šādas definīcijas noteikšanas sekām. Tiesnesis Nolte¹⁴ uzsvēra, ka formāla definīcija, iespējams, prasītu tās piemērošanu arī turpmāk. Termins “sistēmiska diskriminācija,” kas izmantots tiesas konsultatīvā atzinuma 223.