Turpinājums. Sākums "LV" 20.02.2001, Nr.28

Konkrētā gadījumā, izmantojot telefona pakalpojumus, nekāda maldinoša ietekme uz cietušā gribu nenotiek. Krāpšana pēc būtības ir vainīgās personas ietekme uz citas fiziskas personas gribu, bet ne uz tehnisku ierīci. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai nelikumīgi saņemto pakalpojumu, kurš iegūts iepriekšminētā veidā un netiek apmaksāts, atzīst par tiesību iegūšanu uz mantu vai neatzīst, konkrētā gadījumā tiesājamo darbībās nav Krimināllikuma 177. panta 2.daļā paredzētā nozieguma sastāva."

Acīmredzot ne rajona, ne Augstākās tiesas tiesnešiem nav skaidrs, ko nozīmē krāpšana informācijas tehnoloģiju jomā. Visbēdīgākais ir tas, ka, kamēr Augstākās tiesas Senāts atbalstīs šādu praksi, policijai, prokuratūrai nav jēgas izmeklēt augsto tehnoloģiju noziegumus, kas saistīti ar informācijas apstrādes procesu.

Kur ir kļūda un kāpēc tā radusies?

Vispirms uzmanīgi palasīsim Krimināllikuma 177. panta dispozīciju, kas nosaka: par krāpšanu uzskatāma svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu.

Pirmā kļūda ir objekta novērtēšanā. Objekts. Vai minētā panta dispozīcija paredz konkrētu objektu, proti, ka cietušais šeit drīkst būt tikai fiziska persona, uz kuru, kā minēts Augstākās tiesas Senāta lēmumā, ir izvirzīts nosacījums, ka krāpšanā obligāti jābūt maldinošai ietekmei. Automatizētās sistēmās, piemēram, "Lattelekom", lēmumu par savienojuma piešķiršanu pieņem elektroniska ierīce, pamatojoties uz tiem datiem, ko tā saņem.