— Jūs esat iepazinies ar Valsts pārvaldes iekārtas un Valsts aģentūru likumu projektiem, kurus izstrādājis īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību lietās sekretariāts. Kā jūs, valsts pārvaldē ilgu laiku nostrādājis, vērtējat tos un reformas ideju vispār?

— Es nebūšu pirmatklājējs savos apgalvojums. Vispirms teorētiski būtu jānoskaidro — vai valsts pārvaldes reforma Latvijā vispār ir vajadzīga? Otrkārt — vai tas, ko mums pašlaik piedāvā, ir reforma?

Katrai reformai ir noteiktas pazīmes. Viena — tai ir jāmaina attiecības. Valsts pārvaldes reformas gadījumā — attiecības starp valsts pārvaldes aparātu un sabiedrību. Šī reforma nemainīs neko.

Tas, ka vienas pašreizējās institūcijas, kas pašlaik uzrauga, kontrolē un vienlaikus arī administrē un apkalpo, vietā izveidos divas, lai tikai šīs funkcijas nodalītu, nekādas attiecības nemainīs. Tas, ka ierēdņi, atvainojiet, kaut kur augšā "maisīs kārtis", nebūs nekāda reforma un sabiedrībai nekādas pozitīvas pārmaiņas nenesīs. Ja nu vienīgi izmaksas — starp citu, cik šī reforma maksās, tas arī vēl nav aprēķināts.