Jānis Vālbergs, LU Juridiskās fakultātes Valsts tiesību katedras privātdocents, — "Tieslietu Ministrijas Vēstnesī" 1939.gadā

Ar šo trīsdesmito gadu LU Juridiskās fakultātes Valsts tiesību katedras privātdocenta Jāņa Vālberga raksta fragmentu publikāciju "Jurista vārda" slejās tiek aizsākta jauna rubrika, kas sniegs ieskatu pirmskara juridiskajā domā. Bagātīgais tiesību problēmām veltītais zinātniskās publicistikas mantojums no 20.–40. gadiem mūsdienu Latvijā līdz šim tikpat kā nav apzināts, lai gan daudzi pirmskara autoru darbi būtu pelnījuši ievērību gan savu darbu izstrādes teorētiskā dziļuma, gan arī darbā skarto problēmu mūsdienīgā rakstura dēļ.

Arī J.Vālberga apcerējums būtu pieskaitāms iepriekš minētajiem darbiem vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, darbā tiek dots lielisks salīdzinošs pārskats par divām tiesību saimēm Rietumu tiesību loka ietvaros. Otrkārt, šis pārskats nav zaudējis aktualitāti. Darbā no teorētiskā aspekta ilustrētie anglosakšu un kontinentālo tiesību saskarsmes punkti ir guvuši praktisku pielietojumu Eiropas kopienu tiesību attīstībā, rodot abām tiesību saimēm pieņemamus tiesību funkcionēšanas pamatus.

Latvijai kā potenciālajai Eiropas Savienības dalībvalstij ir jārēķinās ar tiesību sistēmas transformācijas nepieciešamību atbilstoši šiem izstrādātajiem pamatiem. Tas nozīmē, ka vispārīgajiem tiesību principiem, kam J.Vālbergs veltījis būtisku sava darba daļu, būs jākļūst par neatņemamu Latvijas tiesību sistēmas daļu ne tikai tiesību teorētiķu vidū, bet arī tiesiskajā realitātē.

Arnis Buka, "LV" tieslietu nozares redaktors

Pirmpublicējums: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1939, 132.—151.lpp. Publikācijā saglabāta pirmiespieduma rakstība un interpunkcija.

(..) Piegriezīsimies divi iespējamiem pieejas veidiem tiesību problemai, kuri gadu simteņos izstrādājušies, pētot tiesību fenomenu, un kuri, blakus nostādīti, var ievērojami palīdzēt šo fenomenu izprast. Ļoti daudz tiesību laukā atkarājas no pieņēmumiem ( Voraussetzungen ), kurus autors ņem sava izejas punkta pamatā un kuriem ir sakars ar viņa pasaules uzskatu, ar viņa ticību šiem pieņēmumiem. Laba daļa neskaidrību tiesību laukā meklējama arī tīri terminoloģiskās un metodoloģiskās konstrukcijās, kas savukārt stāv sakarā ar praksē ieviesušos fundamentalismu jēdzienos. Viens no pazīstamākajiem angļu modernajiem valststiesībniekiem Aivers Džennings ( W.