Cik stipru vēlamies redzēt tiesu varu?
Pirms gadskārtējās Latvijas tiesnešu konferences "Jurista vārds" lūdza vairākas amatpersonas, visu pakāpju tiesu tiesnešus atbildēt uz pieciem jautājumiem, kas skar aktuālas tiesu darba problēmas. Viņu skaitā : Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, tieslietu ministre Ingrīda Labucka, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Laukroze, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Kārlis Valdemiers, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, Tukuma rajona tiesas priekšsēdētāja Brigita Baltraite, Daugavpils tiesas tiesnese Jana Zīle un Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Ilga Neimane. Publicējam saņemtās atbildes un pateicamies to autoriem par atsaucību.
Jūsu "JV"
|
Kāda, jūsuprāt, ir tiesu vara Latvijā? Dažkārt tiek apgalvots, ka salīdzinājumā ar abiem pārējiem valsts varas zariem tā ir vājāka.
A. Guļāns:
Manuprāt, tiesu vara Latvijā ir tāda, kādu to vēlamies redzēt. Tiesu vara ir viens no varas zariem un saprotams, ka visiem šiem zariem būtu jābūt vienādi spēcīgiem. Ja kāds apgalvo, ka tiesu vara ir vāja, par to būtu jādiskutē atsevišķi, raugoties, pēc kādiem kritērijiem šī persona to vērtē. Domāju, ka visam pamatā ir mūsu sabiedrības tiesiskās apziņas jautājums — vai mēs izprotam, cik liela nozīme demokrātiskā valstī ir tiesu varai. Pieļauju, ka liela sabiedrības daļa izpildvaru uzskata par tādu tradicionālu varu, kurai vienmēr jābūt pietiekami spēcīgai, un to pieprasa arī sabiedrība, tāpat likumdevējai varai arī tiek veltīta liela uzmanība. Taču tiesu vara, manuprāt, līdz šim atstāta tādā paēnā , un tas arī atkarīgs no mūsu domāšanas, uzskata par tiesas lomu demokrātiskā sabiedrībā. Kamēr to sabiedrība neizpratīs un nepieprasīs no pārējiem diviem varas zariem šo uzmanību, lai tiesu vara tiktu sakārtota, būtu līdzvērtīga ar abām pirmajām varām, tikmēr situācija būs tāda, kāda ir pašreiz. Šai sakarā var runāt gan par tiesnešu sagatavošanu, izglītošanu, gan atalgojumu, sociālajām garantijām saistībā ar likumdošanu šajos jautājumos.
Bet vēlos piebilst, ka tiesu vara var daudz ko darīt arī pati. Tie ir pašdisciplīnas, paškontroles jautājumi, pašpārvaldes funkciju veikšana, individuālā kvalifikācijas celšana, ētikas jautājumi u.tml. Bet, kā jau minēju, ir citi — kā likumdošanas sakārtošana, materiālās, sociālās garantijas, nodrošinājums ar telpām, nepieciešamo aprīkojumu, kas savukārt ir likumdevējas un izpildvaras risināmās problēmas. Diemžēl nevienai valdībai līdz šim tiesu varas stiprināšana nav bijusi prioritāte vai viena no tām. Cerības dod pašreizējās valdības pievēršanās šim jautājumam, bet par to nedaudz vēlāk.
I.Labucka: Domāju, ka nav pareizi vērtēt no viedokļa — kura vara ir stiprāka un kura ir vājāka. Demokrātiskas valsts uzbūves pamatā ir varas dalīšanas princips, kas paredz trīs savstarpēji neatkarīgu varu pastāvēšanu — likumdevēju vara, izpildvara un tiesu vara. Tieši šo varu neatkarīga līdzāspastāvēšana nodrošina demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.