Jautājums par Saeimas izmeklēšanas komisiju tiesisko statusu un to pilnvarām ne vienreiz vien ir bijis "strīdus ābols" gan pašā Saeimā, gan arī ārpus tās.

Šo neskaidrību rada fakts, ka izmeklēšanas komisiju statuss līdz šim regulēts vienīgi Saeimas Kārtības ruļļa 150.pantā. Tas nosaka, ka "atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas komisijas. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu (Satversmes 26.p.). Priekšlikumi par šādas komisijas izveidošanu izskatāmi tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē".

Tādēļ neizbrīna apstāklis, ka Saeimā izveidotajām komisijām nereti nākas uzklausīt pārmetumus ne tikai par to darbību un izmantotajām metodēm, bet arī par to tiesiskumu. Tā, piemēram, Satversmes tiesai, izskatot lietu par izmeklēšanas komisiju darbību, nācās pieskarties arī jautājumam par izmeklēšanas komisiju atbilstību varas dalīšanas principam. Lai arī Satversmes tiesa norādīja, ka darbība komisijās ir daļa no Saeimas funkcijām, kas ne tikai nerunā pretim Satversmei, bet ir arī saskaņā ar to, tomēr jautājums par šo komisiju darbības robežām paliek atklāts.

Līdz šim Saeima izveidojusi vairākas komisijas, kuru uzdevumos ietilpusi dažādu jautājumu skatīšana. Atgādnei minēšu dažas no tām — Parlamentārā izmeklēšanas komisija valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietvedības izvērtēšanai un Saeimas izmeklēšanas komisija sakarā ar finansu krīzi vairākās Latvijas Republikas bankās 5.Saeimas laikā, Parlamentārā izmeklēšanas komisija bankas "Baltija" krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai 6.Saeimas laikā, Parlamentārā izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju) 7.Saeimas laikā. Kā redzams no minētajiem piemēriem, komisiju darbs neaprobežojas tikai ar kādu atsevišķu jautājumu kategoriju. Visas izskatītās un izskatāmās lietas ir valstiski svarīgas, taču tādēļ jautājums par pilnvaru robežām nekļūst mazāk aktuāls vai lieks.

Izskanējusī doma, ka izmeklēšanas komisijām jābūt parlamentārām, nevis jāveic izziņas iestāžu darbs, kļūst vēl aktuālāka tagad, kad Saeimā jau trešajā lasījumā tiek skatīts likumprojekts "Par parlamentārajām izmeklēšanas komisijām". Tieši ar jauno likumu tiks noteiktas tās robežas, kas šo izmeklēšanas komisiju darbībā ir uzskatāmas par parlamentārām un kas ne.

Šodien "Latvijas Vēstnesī" — parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbība Vācijā un ar to saistītā pieredze.

"LV" informācija

Līdz ar tā dēvēto bijušā Vācijas Federatīvās Republikas kanclera Dr. Helmuta Kola finansu skandālu arī Vācijā atjaunojušās diskusijas par parlamentārās izmeklēšanas komisiju lomu, veidošanu, kompetences apjomu un citiem strīdīgiem jautājumiem. Tādēļ Latvijas Republikas Saeimas vācu kolēģi šobrīd Vācijas Bundestāga komisijās izskata divus dažādus likumprojektus par parlamentārajām izmeklēšanas komisijām. Vienu no tiem iesniegusi Bundestāga Brīvo demokrātu partija ( Freie Demokratische Partei ( FDP )), otru — sociāldemokrāti ( Sozialdemokratische Partei Deutschlands (SPD )) un "Apvienība 90/Zaļie" ( Būndnis 90/Die Grūnen ). Lai gan likuma par parlamentārajām izmeklēšanas komisijām Vācijā vēl arvien nav, jau ir noteikta zināma tiesiskā kārtība komisiju veidošanā un to darbībā.

Ievērojot Vācijas kā federatīvas valsts struktūru, jāatzīmē, ka Vācijā ir iespējams veidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas ne vien Bundestāgā, bet arī landtāgos — federālo zemju parlamentos.