— Kādēļ Latvijā ir nepieciešams jauns Kriminālprocesa likums? Padomju laikā pieņemtais jau ir tik daudz reižu grozīts — varbūt tas jau atbilst mūsdienu kriminālprocesuālajiem principiem un ir gana labs šodienas Latvijai?

— Tieši tas, ka līdz šim spēkā bijušais Kriminālprocesa kodekss ir pieņemts 1961. gadā, ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijai steigšus ir vajadzīgs jauns likums. Kaut arī šis kodekss tiešām ir neskaitāmas reizes grozīts, tas joprojām balstās uz principiem, kas mūsdienīgā kriminālprocesā vairs nav pieņemami.

Mūsdienu kriminālprocesu ir papildinājuši daudzi tādi principi, kuri padomju laikos vēl vai nu vispār nebija pazīstami vai arī nebija ietverti šajā kodeksā, jo nebija pieņemami šai sistēmai. Piemēram, pušu sacīkstes princips kriminālprocesā, kad tiesa nodrošina līdzvērtīgus un likumīgus sacīkstes apstākļus un pēc tam novērtē šīs sacīkstes rezultātus, atšķirībā no padomju laikos lietotā inkvizīcijas principa, kad patiesības noskaidrošanā aktīvu lomu spēlēja pati tiesa un ne tik daudz procesa dalībnieki.

Pa šo laiku ir mainījusies arī izziņas loma kriminālprocesā. Padomju gados izziņa tika pilnībā pabeigta ar apsūdzības raksta sastādīšanu un nodošanu prokuratūrai. Šobrīd izziņai ir pavisam citas funkcijas — tā ir pirmstiesas izmeklēšanas pirmā stadija, kuras rezultāts ir apsūdzības celšana.

Šādu pārmaiņu uzskaitījumu varētu turpināt. Lai ieviestu šos jaunumus, ir vairākkārt laboti daudzi Kriminālprocesa kodeksa panti.