Dipl. iur. Māris Knoks — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums “LV” Nr. 123, 29.08.2001.

Ierēdņa darbības novērtējums ir veicams pietiekami skrupulozi (norādot objektīvus pierādījumus visiem novērtējumā minētajiem apgalvojumiem) ne tikai ierēdņu interešu ierobežojošu (negatīvu) lēmumu pieņemšanas gadījumā, bet tas obligāti nepieciešams arī tajos gadījumos, kad ierēdņa darbības novērtējums ir pozitīvs ierēdnim, uz kā pamata ir iespējams attiecībā pret konkrēto ierēdni pieņemt pozitīvu lēmumu (piemēram, lēmums par augstākas ierēdņa kvalifikācijas pakāpes piešķiršanu). Tikai šādā situācijā, kad visu ierēdņu darbības novērtējums būs veikts kvalitatīvi un atbilstoši tiesību normām, tiks nodrošināts vienlīdzības princips attiecībā pret visiem ierēdņiem, proti, ierēdnim, kas būs saņēmis negatīvu novērtējumu, būs iespējas salīdzināt savu darbības novērtējumu ar kāda cita ierēdņa, kurš būs saņēmis pozitīvu novērtējumu, veikto darbības novērtējumu, tādējādi pārliecinoties, vai abos gadījumos komisija (saskaņā ar Instrukcijas 3. un 4.punktu darbības novērtēšanu veic komisija) ir rīkojusies pēc vieniem kritērijiem, vai attiecībā pret konkrēto ierēdni nav veikta nesalīdzināmi nopietnāka vērtēšana u.tml. Līdz ar to iestādē ierēdņu darbības novērtējuma dokumentiem (ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas veidlapas un protokols) ir jābūt pieejamiem jebkuram citam attiecīgās iestādes ierēdnim vienlīdzības principa nodrošināšanai. Par būtisku faktoru vienlīdzības principa nodrošināšanai ierēdņu darbības novērtējumā var kalpot sistēma, ka visās ierēdņu novērtēšanas pārrunās (ierēdņa intervijas laikā) bez ierēdņa tiešā vadītāja (mainīga persona atkarībā no vērtējamā ierēdņa pakļautības) piedalītos viens un tas pats speciālists personālvadības jautājumos (pastāvīga persona neatkarīgi no vērtējamā ierēdņa pakļautības), kas tādējādi darbības novērtēšanas laikā nodrošinātu komisijas darbības atbilstību vienotiem vērtēšanas kritērijiem.