Mag. iur. Agris Bitāns, zvērināts advokāts, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Kā mēs uzzinām par "morālo kaitējumu"?

Mūsu ikdienas izpratni par morālo kaitējumu veido gandrīz sensacionālas publikācijas presē. Lūk, daži piemēri.

Kāda Ņujorkas iedzīvotāja iesūdzējusi tiesā radiostaciju, kas nosauca viņu par uzvarētāju radio rīkotajās «Neglītākās līgavas» sacensībās. Anete Esposito–Hlīdere pieprasījusi 300 000 dolāru pēc tam, kad radio dīdžejs izvēlējies viņas fotogrāfiju. Tiesa gan, vēlāk radiostacijas menedžeris nosūtījis Anetei atvainošanās vēstuli, paskaidrodams, ka turpmāk šādi konkursi vairs netikšot rīkoti1.

Prāvā pret NBA uzvarējusi basketbola tiesnese Sandra Ortisa del Valla. Viņa apsūdzēja Nacionālās basketbola asociācijas vadību par nevēlēšanos iekļaut viņu NBA tiesnešu korpusā, tādējādi nodarot viņai morālo kaitējumu. Tiesa del Vallas labā piespriedusi 7,85 miljonus dolāru. NBA gatavojas spriedumu pārsūdzēt2.

Valsts kontroliera padomniece Inga Baltiņa gatavojas sūdzēt tiesā laikrakstu "Diena" un pieprasīt vienu miljonu ASV dolāru par sev nodarīto morālo kaitējumu, ziņo BNS. I.Baltiņa apgalvo, ka patiesībai neatbilst "Dienā" rakstītais, ka viņa ir naudas piesaistīšanas menedžere Jāņa Streiča jaunajai filmai3.

Šāda veida informācija mums šķiet izbrīna un pārsteigumu vērta. To, ka morālā kaitējuma kompensēšanas fakts mūsos vēl tagad izraisa izbrīnu, liecina tikai par to, ka mūsu sabiedrība vēl nav izpratusi cilvēka nemateriālo vērtību nozīmi.

Morālais kaitējums ir viens no civiltiesiskā aizskāruma seku veidiem, kas iestājas personiskā aizskāruma gadījumā. Lai gan ikdienā, gan arī likumdošanas aktos termins "morālais kaitējums" nav retums4, taču tiesu praksē prasības par morālā kaitējuma kompensēšanu ir liels retums. Domājams, ne jau tādēļ, ka mūsu sabiedrība kļuvusi tik civilizēta un morālā kaitējuma nodarīšana ir reta parādība, bet gan tādēļ, ka joprojām esam materiālisma iespaidā. Mantiska rakstura kaitējums, piemēram, zaudējumi, ir saprotama un viegli iztiesājama lieta. Taču pāridarījums godam un cieņai, citas morālas un fiziskas neērtības netiek uzskatītas par lielu vērtību.