Par prokūru, un īpaša veida pilnvaru komercdarbībā

Mag. iur. Jānis Neimanis, LU doktorants, zv. advokātes I.Baltmanes biroja jurists, — “Latvijas Vēstnesim”

Likumdevējs ir paredzējis, ka 2002.gada 1.janvārī stāsies spēkā Komerclikums1. Komerclikuma normas radīs arī jaunus komercattiecību institūtus. Viens no tiem ir prokūra. Šā raksta mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrību ar to, kas ir prokūra, kāds ir tās mērķis, kādas tiesības piešķir un pienākumus uzliek prokūra, kā arī ar to, kā iecerēts reģistrēt prokūru komercreģistrā.

Kā zināms, komersants ir tiesīgs nodarbināt sev nepieciešamo personālu un pieaicināt palīgus. Palīgu uzdevumi var būt visdažādākie, tomēr nozīmīgākais no visiem uzdevumiem ir darījumu noslēgšana. Šobrīd par visierastāko komersanta palīga darbības pamatu tiek uzskatīta un lietota Civillikumā noteiktā kārtībā izdota pilnvara, tomēr komercstrīdos un tiesu praksē pierādījies, ka pilnvara nesniedz pietiekamu aizsardzību komercattiecību dalībniekiem.

Komerclikums piedāvās komercdarbībā lietot īpaša veida pilnvaru, kas radītu skaidras un vienkāršas komercattiecības, kā arī paaugstinātu to drošību.

1. Prokūras jēdziens

Prokūra ir īpašs pilnvaras veids, jo tā piešķir ļoti plašas un Komerclikumā noteiktas tiesības. Prokūrists ir komersanta “otrais es”, jo prokūrista veiktie darījumi ir saistoši komersantam2. Trešā persona, kura slēdz darījumu ar prokūristu, var droši paļauties ne tikai uz prokūras esamību, bet uz tās piešķirto tiesību apjomu.