Par ANO noteiktajiem pusaudžu tieslietu administrēšanas standartiem un Latvijas tiesībām

Dr.iur. Andrejs Vilks, Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums “LV” 9.10.2001., Nr. 143

Noteikums, ka jebkāds lēmums (tātad arī par aizturētā vai apcietinātā atbrīvošanu) būtu jāpieņem nekavējoties, mūsu valsts likumos nav iekļauts, tomēr atbilstoši Pekinas noteikumu prasībām LKPK 76.pants (Apcietinājums) nosaka, ka nepilngadīgajiem apcietinājumu kā drošības līdzekli var piemērot tikai izņēmuma gadījumos.

Saeimas 2001.gada 20.jūnijā pieņemtie un Valsts prezidentes 28.jūnijā izsludinātie LKPK 77.–1 panta (Nepilngadīgajiem piemērojamā apcietinājuma termiņi) grozījumi liecina par progresu Latvijas Republikas likumu saskaņošanā ar Pekinas noteikumu prasībām, tomēr arī pēc šo grozījumu pieņemšanas pat netiesāta un par vainīgu vēl neatzīta nepilngadīgā nekavējoša atbrīvošana mūsu valsts Kriminālprocesā pieprasīta tikai pēc pusgadu ilga apcietinājuma. Vēl vairāk — jaunpieņemtie grozījumi izņēmuma gadījumos krimināllietās (par sevišķi smagiem noziegumiem, ja tie saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu) atļauj Augstākās tiesas Senātam drošības līdzekļa — apcietinājuma termiņu pagarināt arī virs sešiem mēnešiem, nenosakot citus ierobežojumus.

Protams, nepilngadīgais (tāpat kā citas apcietinātās personas) nekavējoties jāatbrīvo arī tad, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšana soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgo nodarījumu, kurā šī persona apsūdzēta. Tomēr jākonstatē, ka šajā jomā mūsu valstī Pekinas noteikumu prasības pilnīgi nav ievērotas.

Kontakti starp tiesību sargāšanas iestādēm un nepilngadīgo tiesību pārkāpēju saskaņā ar Pekinas noteikumiem jāveido tā, lai, pienācīgi novērtējot lietas apstākļus un ievērojot pusaudža tiesisko statusu, veicinātu pusaudža labklājību un izvairītos no ļaunuma nodarīšanas viņam (PN 10.3.noteikums).

Šis pants nosaka tiesnešu, policijas un citu ierēdņu rīcības ievirzi. Izvairīties no ļaunuma šo noteikumu izpratnē ir apzināti elastīgs formulējums, kas aptver iespējamās negatīvās iedarbības variantus (piemēram, rupju izteicienu lietošana, fiziska vardarbība utt.). Iesaistīšana pusaudžu tieslietu procesos jau pati par sevi var būt pusaudžiem kaitīga, tāpēc jācenšas nodarīt vismazāko iespējamo ļaunumu jau pirmajā instancē, kā arī izvairīties no jebkāda papildu un nevajadzīga kaitējuma. No šīs pirmās saskarsmes lielā mērā atkarīgi jebkādi lietas izskatīšanas tālākie panākumi. Šajās situācijās Pekinas noteikumi iesaka izrādīt līdzjūtību un laipnu stingrību.

Mūsu valstī šādu kontaktu regulēšana, neskaitot ētiska un morāla rakstura prasības tiesnešu, policijas darbinieku un citu valsts ierēdņu uzvedībai saskarsmē ar nepilngadīgajiem, paredzēta LP 10.panta (Policijas darbinieka pamatpienākumi) 3.daļā, 13.pantā (Policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus) un 14.pantā (Policijas darbinieka tiesības pielietot šaujamieroci), 27.pantā (Policijas darbinieka atbildība), BTAL 59.panta (Bērna nogādāšana policijas iestādē) 3., 4. un 5.daļā, arī Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 152.pantā (Nepilngadīgā apsūdzētā nopratināšanas kārtība) un 160.pantā (Nepilngadīga liecinieka nopratināšana), sevišķi — ar 1998.un 1999.gadā izdarītajiem grozījumiem.

Nepilngadīgo procesa dalībnieku vecuma īpatnības var labāk ievērot, arī ieinteresēti izpildot vairāku procesuālu darbību (piemēram, apskates, aplūkošanas, izmeklēšanas eksperimentus un liecību pārbaudes uz vietas) veikšanu reglamentējošās Kriminālprocesa normas un nepieļaujot darbības, kas pazemo personas cieņu, pārkāpj morāles normas, apdraud veselību utt.