26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)
Skaidrojumi. Viedokļi
Psihotehnoloģijas un neirotehnoloģijas tiesībaizsardzības iestāžu darbībā
7
Dr.iur.
Andrejs Vilks
Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns

"Acis vienmēr novēroja, balss visur sekoja. Guļot vai nomodā, strādājot vai ēdot, istabā vai ārā, vannā vai gultā – izbēgt nebija iespējams. Pašam piederēja tikai daži kubikcentimetri telpas galvaskausā." – Džordžs Orvels

Mūsdienu sabiedrībā aizvien lielāku nozīmi iegūst cilvēkdrošība un sabiedrisko apdraudējumu novēršanas problēmas. Moderno tehnoloģiju laikmetā, lai cik tas nebūtu paradoksāli, sabiedrībā drošības potenciāls nepalielinās, bet palielinās apdraudējumu līmenis, paplašinās apdraudējumu veidi, formas un negatīvās ietekmes sekas. Indivīdu ietekmēšanā, tai skaitā izdarot pret viņiem vērstus noziedzīgos nodarījumus, tiek izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, kuras nav pietiekami apzinātas un izzinātas.

Raksta autors publikācijā vēlas pievērst uzmanību jaunas pieejas tiesībaizsardzības iestāžu darbībā – psihotehnoloģiju un neirotehnoloģiju – tēmas aktualitātei. Rakstā ir iekicēti psihotehnoloģiskās izziņas un ietekmēšanas atsevišķi aspekti, neirotiesībzinātnes (Neirolaw) attīstības kontūras, kā arī psihotehnoloģijas studiju kursu realizācijas prakse un iespējas juristu profesionālajā izglītībā, nepretendējot uz tēmas plašu un dziļu izklāstu.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lauris
1. Decembris 2013 / 23:01
0
ATBILDĒT
Godīgi sakot, esmu pārāk slinks, lai izlasītu visu rakstu, tāpēc nekas cits neatliek, kā minēt, skatot izrakstu, kas minēts komentārā, kuru šoreiz vismaz izlasīju visu :)



Nav interese aizstāvēt, bet jūtu morālu pienākumu apsvērt kritiku, jo autors iepretim man bijis gana atsaucīgs pasniedzējs. :)



Atkal būtu jāmin, bet, izņemot to, ka 20-100Hz nebūtu saucama par infraskaņu, neizslēdzu iespēju, ka doma nemaz nav tik pseidozinātniska vai aplama. Nav noslēpums, ka skaņas frekvences iedarbojas uz apkārtni (citādāk vispār nedzirdētu vibrācijas izpausmi, ja neveidotu viļņus gaisā), tāpēc arī frekvences no 20-100Hz varētu ietekmēt organismu, tas ir, pazemināt vismaz īslaicīgi serotonīnu vai citādāk ietekmēt homeostāzes procesus, kas var būt saistīti ar cilvēka uzvedības izmaiņām, ja pat ne būt to pamatā.



Ja rakstā minēts, ka tipiska sirdsdarbības ritma frekvence ir 7 Hz, tad mīklu neuzminēšu.



Šķiet, maz pētīts tiesību zinātnē, jo psiholoģijā pat maz pētīta tēma. Ja nemaldos, medicīnā arvien vairāk atzīst, ka visu organisma dzīvības procesu traucējumu pamatā ir iekaisums, kas savukārt var izcelties no uztura kvalitātes, sadzīves apstākļiem, apkārtējās vides elektromagnētiskā u.c. veidu starojuma, utt.



Iespējams, ka kriminoloģijā ir lielāks risks uztvert informāciju kā ezotēriku, nevis vispārzināmus faktus, bet vismaz rosme padomāt, kā arī JV komentāros diskutēt

;)
A.S.
30. Novembris 2013 / 11:05
0
ATBILDĒT
Jautājums ir par to, vai profesionālajā žurnālā ir vieta rakstam, kuru nevar saprast un kurš ir pilns ar aplamībām, ka pat Laurim Bočam jānodarbojas ar minējumiem par to, kas tad tur īsti ar to ir domāts ;-)
kritika
29. Novembris 2013 / 13:16
0
ATBILDĒT
pseidozinātnisks dažādu zinātņu nozaru savārstījums
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties