Ieva Platpere, Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļas vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Jaunais "Autortiesību likums" Saeimā tika pieņemts 6.aprīlī, bet izsludināts "Latvijas Vēstnesī" 27.aprīlī. Šajā rakstā es analizēšu jaunā likuma atšķirības no nu jau spēku zaudējušā 1993.gada 11.maija likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām".

Vispirms es gribētu atcerēties likuma izstrādes gaitu. Ceļš uz jauno Autortiesību likumu sākās 1997.gada jūlijā, kad tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu grozījumus likumā "Par autortiesībām un blakustiesībām", dziļāk to neanalizējot. Darbs tika pabeigts tā paša gada novembrī un projekts nosūtīts valsts institūcijām atzinumam. Tomēr, tā kā grozījumi tika izdarīti ne tikai saskaņā ar ES direktīvām un ieteikto grozījumu pantu bija vairāk nekā spēkā esošajā likumā, Tieslietu ministrija uzstāja, ka ir jāizstrādā pilnīgi jauns likums. Vecajā likumā tika iestrādāti grozījumi un tas tika nodēvēts par jaunu likumu. Tādēļ jaunajam "Autortiesību likumam" ir tāda pati struktūra kā iepriekšējam likumam "Par autortiesībām un blakustiesībām".

Jaunais "Autortiesību likums" atbilst piecām Eiropas Savienības direktīvām: nomas un publiskā patapinājuma un blakustiesību direktīvai, termiņus saskaņojošai direktīvai, datu bāzu aizsardzības direktīvai, datorprogrammu aizsardzības direktīvai un satelītu un kabeļu retranslācijas direktīvai, kā arī Bernes konvencijai "Par literāro un mākslas darbu aizsardzību", Romas konvencijai "Par izpildītāju, fonogrammu producentu uz raidorganizāciju tiesību aizsardzību", TRIPS līgumam, daļēji arī Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Autortiesību līgumam un Izpildījumu un fonogrammu līgumam.