Latvijas problēmu apskats

Diskusijas, darba grupas, informatīvās dienas

Izglītojošie un pieredzes apmaiņas semināri

VCB izbraukumi

Statistika

Valsts cilvēktiesību birojs iesniedz prasību Satversmes tiesā

Šī ziņojuma apskatāmajā laika posmā Valsts cilvēktiesību birojs (turpmāk — arī Birojs) ir iesniedzis vienu pieteikumu Satversmes tiesā par likumu normu neatbilstību Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem. Šogad šis ir jau trešais Valsts cilvēktiesību biroja sagatavotais pieteikums Satversmes tiesai par likumu neatbilstību Satversmei, respektīvi, trešais kopš 2001. gada janvāra, kad, pateicoties izmaiņām Satversmes tiesas likumā, tika paplašināts to institūciju loks, kas var iesniegt pieteikumus par likumu neatbilstību Satversmei. Iepriekš Valsts cilvēktiesību birojam bija šādas tiesības tikai attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu par Ministru kabineta noteikumu neatbilstību Satversmei. Šīs tiesības Valsts cilvēktiesību birojs veiksmīgi bija izmantojis 1999. gadā.

2001.gada 10.oktobrī Valsts cilvēktiesību birojs iesniedza LR Satversmes tiesai pieteikumu par LR Prokuratūras likuma 33.panta 1.daļas, LR Advokatūras likuma 14.panta 3.pkt. un Notariāta likuma 9.panta 3.pkt., daļā par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma nepieciešamību, neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106.pantam un atzīšanu par spēkā neesošiem.

Savā pieteikumā Valsts cilvēktiesību birojs norāda uz vairāku likumu, kas liedz daudzu akreditētu tieslietu augstskolu absolventiem izvēlēties nodarbošanos prokuratūras, advokatūras vai notariāta jomās, neatbilstību Satversmei. Pieteikumā ir norādīts, ka ar Satversmē noteikto nediskriminācijas principu un tiesībām izvēlēties darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai pretrunā ir vairāku tieslietu nozaru regulējošo likumu prasības, lai amata kandidāts minētajās tieslietu jomās būtu ieguvis juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai arī tai (pēc LU Juridiskās fakultātes atzinuma) pielīdzinātā augstskolā.

Valsts cilvēktiesību biroja pieteikumā ir norādīts, ka mācību iestāžu un studiju programmu akreditācijai vajadzētu būt pietiekamai garantijai akadēmisko un profesionālo kritēriju ievērošanai arī attiecībā uz nodarbinātajiem vai amatu kandidātiem minētajās tieslietu jomās.

20.novembrī Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par lietas ierosināšanu. LR Saeima — institūcija, kas ir izdevusi apstrīdētos aktus, — ir uzaicināta līdz 2001.gada 13.decembrim iesniegt tiesai savu atbildes rakstu.

Lietas būtība

1) 1994.gada 19.aprīļa Prokuratūras likuma 33.panta 1.daļa paredz, ka ‘’Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas Republikas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei(..)’’

2) 1993.gada 27.aprīļa LR Advokatūras likuma 14.pants nosaka, ka ‘’Par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kas (..) 3) ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei (..)’’

3) 1993.gada 1.jūnija Notariāta likuma 9.pants: ‘’Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas (..) 3) ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei(..)’’

Šo likumu normu redakcijas uzskatāmi norāda, ka zināmas kontroles funkcijas pār juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un jauno juristu turpmāko nodarbinātību ir piešķirtas Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei, nostādot jebkuras citas augstskolas absolventus nevienlīdzīgā situācijā ar LU Juridiskās fakultātes absolventiem, kas nav pamatoti ne pēc būtības, ne atbilstības augstāka spēka tiesību normām.

LR Satversmes 91.pantā garantēts, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Par diskrimināciju tiek uzskatīta atšķirīga attieksme pret personu vai personu grupu, balstoties uz rasi, dzimumu, vecumu, valodu, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelšanos, mantisko stāvokli, dzimšanas vai citiem apstākļiem, ja šādai attieksmei nav likumīga mērķa un objektīva, demokrātiskā sabiedrībā nepieciešama pamata.

LR Satversmes 106.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Šīs normas tiek pārkāptas iepriekš minētajā situācijā, jo jau pašos likumos ir radīta nevienlīdzība un diskriminācija darba tirgū.