1996. gadā iznākušie Andra Grūtupa komentāri Civillikuma Īpašuma nodaļai bija pirmais mēģinājums sistemātiskā veidā iepazīstināt Latvijas juristus, kuri tikko kā bija piedzīvojuši strauju padomju civiltiesību nomaiņu ar Rietumeiropas civiltiesībām, ar atjaunotā Civillikuma jēdzieniem un sistēmu, ar neierasto (aizmirsto) privātīpašuma autonomijas institūtu. Tieši tādēļ bija likumsakarīgi, ka šī grāmata, kļūdama par “salmiņu”, pie kura pieķerties jaunajā tiesiskajā realitātē apjukušajiem, ātri nonāca bestsellera, bet pēc tam arī bibliogrāfiska retuma statusā.

Sešus gadus pēc šīs grāmatas iznākšanas ir gatavs tās otrais, papildinātais izdevums. Izmaiņas ir arī autorībā — vecos komentārus papildinājuši un jaunus rakstījuši divi juristi — blakus Andra Grūtupa vārdam sevi piesaka arī viņa advokāta birojā strādājošais, “Jurista Vārda” lasītājiem jau sen labi pazīstamais Erlens Kalniņš.

Šodien, 23. aprīlī, pulksten 17, grāmatu namā “Valters un Rapa” notiks jaunās grāmatas atvēršanas svētki. Bet par to, vai Latvijā starp īpašuma tiesību komentāru pirmā un otrā izdevuma iznākšanu ir mainījusies civiltiesību izpratne, vai Andris Grūtups tiešām ir kļūdījies pirmajā izdevumā un tāpēc rakstījis to otrreiz un vai abi grāmatas autori būtu gatavi rakstīt jaunu Civillikumu vecā vietā, — mēs runājām jau pagājušajā nedēļā.

— Vai var teikt, ka šobrīd, kad iznāk otrā grāmata, Latvijas juristiem deviņdesmito gadu vidus šoks, ko izraisīja civiltiesību radikālā nomaiņa, ir beidzies. Arī tajā paaudzē, kura bija mācījusies un savu praksi sākusi padomju laikā?

A. Grūtups: — Es domāju, ka jā. Civillikuma izpratne ir vairākkārt pieaugusi un padziļinājusies. Kaut arī pilnībā Civillikumu laikam nevarēs apgūt nekad. Bet šoka vairs noteikti nav. Visi ir pieraduši. Bet toreiz, tā bija taisnība, daudzi teica, ka nevar saprast tos “murgus”, kas ir atjaunoti.