Mag. iur. Māris Grudulis — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums “LV” 23.04.2002., Nr.61

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Konkrētajā gadījumā parasti tiek lietoti dažādi vairāk vai mazāk abstrakti vai konkrēti jēdzieni. Tiek uzsvērts, ka darba radīšanā ieguldīts vienkāršs tehnisks darbs. Objekts ir vienkārša informācijas kompilācija. Darba vietā redzamas vienkārši banālas ekspresijas, nav pierādīta darba oriģinalitāte, tas ir ikdienišķs. Darba formu šajā gadījumā nosaka tā lietišķā funkcija. Arī know–how izmantošana darba radīšanā nav oriģinalitāte un jaunrades izpausme. Darbs ir tikai agrāk nepazīstams izgudrojums, kas labākajā gadījumā varētu tikt aizsargāts ar patentu tiesībām, nevis autortiesībām. Tā radīšana ir prasījusi vienkāršas automātiskas un loģiskas operācijas, nevis izpaudusies autora jaunrades brīvībā.5

Beidzot aplūkot lietoto argumentāciju, kļūst skaidrs, ka neviens no jēdzieniem patiesībā nedod īsti precīzu skaidrojumu, pēc kura varētu definēt pašu oriģinalitātes jēdzienu.