Par LR Vērtspapīru tirgus komisijas lēmumu

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Lieta Nr. SKC–158

2002. gada 13. martā

Lai par nodarītajiem pārkāpumiem varētu saukt pie likumā noteiktās atbildības, nepieciešams konstatēt, ka attiecīgā persona tieši vai netieši ieguvusi kādas publiskās a/s akcijas un nav piedāvājusi atpirkt no pārējiem a/s akcionāriem

viņiem piederošās akcijas

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators R.Krauze, senatori R.Zaķe, I.Šepteris, piedaloties Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurorei M.Kučinskai, sūdzības iesniedzēja G.Reinisona pārstāvim advokātam A.Pličam, LR Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvim E.Vēberam, 2002. gada 13. martā izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā civillietu sakarā ar LR Finansu un kapitāla tirgus komisijas kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2001. gada 12. decembra spriedumu Gisli Reinisona sūdzībā par LR Vērtspapīru tirgus komisijas lēmumu.

Noklausījies senatora I.Šeptera ziņojumu, LR Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvja E.Vēbera paskaidrojumus, ka spriedums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā, un sūdzības iesniedzēja G.Reinisona pārstāvja advokāta A.Pliča paskaidrojumus, ka spriedums atstājams negrozīts, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

konstatēja:

LR Vērtspapīru tirgus komisijas (turpmāk VTK) padome 2001. gada 11. maijā izskatīja materiālus par a/s “Staburadze” akcionāru saistību un obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas nepieciešamību. Izvērtējot tās rīcībā esošos materiālus, VTK 2001. gada 16. maijā pieņēma lēmumu (protokols 3/2001, 2. punkts):

1. Atzīt, ka Gisli Reinisons (Gisli Reynisson) ir pārkāpis likuma “Par vērtspapīriem” 65. panta devīto daļu un nav izteicis a/s “Staburadze” akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, kad 2000.