Par izmaiņām darba samaksas un vidējās izpeļņas aprēķināšanas tiesiskajā regulējumā
Aina Kromāne, LM Darba departamenta vecākā referente, — “Latvijas Vēstnesim”
Stājoties spēkā jaunajam Darba likumam, aktuāls kļūst jautājums par darba samaksas tiesisko regulējumu, jo īpaši par tiem jautājumiem, kas saistīti ar vidējās izpeļņas aprēķināšanu. Darba likumā ietvertais darba samaksas tiesiskais regulējums ir atšķirīgs no tā regulējuma, kas ir noteikts Latvijas Darba likumu kodeksā (turpmāk — DLK). Nolūkā nodrošināt vienotu izpratni par jaunajā Darba likumā ietverto darba samaksas regulējumu šajā rakstā tiks analizēti tie likuma panti, kas varētu visvairāk interesēt darba devējus, jo īpaši ņemot vērā tuvojošos atvaļinājuma laiku, t.i., normas par vidējās izpeļņas aprēķināšanu.
Darba samaksas jēdziens
Sākotnēji jānorāda, ka jaunajā Darba likumā likumdevējs ir ietvēris darba samaksas definīciju, kurai ir būtiska nozīme, aprēķinot vidējo izpeļņu. To varētu uzskatīt par ļoti pozitīvu jauninājumu, jo DLK šāds darba samaksas skaidrojums netika ietverts. Ja darba devējam nav pietiekami skaidrs darba samaksas jēdziens, praksē var rasties visdažādākās neskaidrības un pārpratumi, kas nereti noved līdz darba strīdam starp darba devēju un darbinieku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.