Apstrīdētajās tiesību normās norādīts, ka advokāta, prokurora un notāra amata kandidātiem obligāta prasība ir Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē iegūta augstākā juridiskā izglītība. Ja izglītība iegūta citā augstskolā, nepieciešams LU Juridiskās fakultātes atzinums, ka tā ir salīdzināma ar fakultātes piedāvātās studiju programmas apjomu un kvalitāti.

Prasības iesniedzējs Satversmes tiesā ir Valsts cilvēktiesību birojs (VCB), kura pārstāve tiesas sēdē Līga Biksiniece norādīja, ka apstrīdētās likumu normas ir diskriminējošas un rada nevienlīdzīgu situāciju darba tirgū, proti, tās ir pretrunā ar Latvijas pamatlikumu, konkrēti, ar Satversmes 91.pantu, kurā teikts, ka cilvēka tiesības Latvijā tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, un 106.pantu, kas norāda, ka ikvienam Latvijā ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Par to, ka pašreiz spēkā esošās iepriekšminētās Advokatūras, Prokuratūras un Notariāta likuma normas ir diskriminējošas un kalpo par iemeslu nevienlīdzīgai situācijai darba tirgū, VCB saņēmis sūdzības no Rēzeknes augstskolas, biznesa augstskolas “Turība”, Baltijas Krievu institūta un Latvijas Policijas akadēmijas (LPA).