Asoc. prof. Dr.iur. Sanita Osipova, LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja, un doc. Dr.iur. Jānis Lazdiņš, LU Juridiskās fakultātes prodekāns, — “Latvijas Vēstnesim”
Topošo juristu izglītība jaunās rokās
 |
Ar LU Juridiskās fakultātes Domes šī gada 20. maija lēmumu Dr.iur. Kaspars Balodis tika ievēlēts par fakultātes dekānu. Savukārt saskaņā ar viņa priekšlikumu prodekāna amatam tika izvēlēts Dr.iur. Jānis Lazdiņš.
27. maijā fakultātes Domes lēmumu apstiprināja LU Senāts.
Līdz ar to LU Juridiskā fakultāte ir ieguvusi jaunu vadību! Sveicam!
— Šī gada 7.maijā Satversmes tiesa izskatīja lietu Nr. 2001–16–01 “Par Prokuratūras likumā (33. panta pirmā daļa), Latvijas Republikas Advokatūras likumā (14. panta 3. punkts) un Notariāta likumā (9. panta 3. punkts) ietvertās prasības par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma nepieciešamību atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106. pantam”. (Satversmes tiesa savu spriedumu šajā lietā pasludinās dienā, kad tiks publicēta šī intervija, 4.jūnijā.) Šo prasību tiesā bija cēlis Valsts cilvēktiesību birojs, taču tās pamatā faktiski bija vairāku Latvijas augstskolu, kurās var iegūt juridisko izglītību, sūdzības. Kā jūs vērtējat situāciju, kad augstskolas, kurām vismaz teorētiski vajadzētu tiekties uz vienotu mērķi — kvalitatīvu juridisko izglītību, tomēr atrodas “frontes” dažādās pusēs un savas attiecības risina ar tiesas starpniecību.
J.Lazdiņš: — Redziet, visi juridiskās izglītības sniedzēji nav vienādi. To mēs uzsveram un uzsvērsim vienmēr, arī neatkarīgi no Satversmes tiesas sprieduma un likumdošanas izmaiņām, kas, ļoti iespējams, tam sekos.
Latvijā ir tikai viena augstskola, kura sniedz šo universitātes tipa izglītību, un tā ir Latvijas Universitāte. Mēs esam vienīgie. Protams, tas ir slikti. Bet tā nu tas ir.
Tas arī nozīmē, ka mūsu fakultāte darbojas pēc citiem kritērijiem: mēs citādāk atlasām studentus, mums ir daudz stingrākas prasības pret pasniedzējiem, atšķiras mūsu mācību programmas. Tā rezultātā mēs pasniedzam citā, augstākā līmenī, salīdzinājumā ar jebkuru citu augstskolu Latvijā. Tātad mēs principā neesam viena “līmeņa” spēlētāji vai viena “tirgus” dalībnieki.
— Tātad jūsu uzskatāt, ka šāds pretnostatījums, kas šobrīd ir izveidojies, ir dabisks?
J.Lazdiņš:
— Tas nav pretnostatījums, mēs vienkārši esam dažādā līmenī. Mēs šobrīd varam runāt par līdzvērtību ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti tikai Latvijas Policijas akadēmijas gadījumā, un šīs augstskolas izglītību mēs visos gadījumos, kad ir prasīts mūsu viedoklis, arī esam pielīdzinājuši mūsu fakultātei.Savukārt ar citām augstskolām nav pretnostatījuma — tie vienkārši ir divi dažādi izglītību līmeņi un veidi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
