Pirms diviem gadiem —1999. gada 1. aprīlī — stājās spēkā mūsu valsts Krimināllikums (turpmāk — KL). Šis nozīmīgais tiesību akts bija septiņu gadu (1991.—1998.) darba rezultāts. 1998. gada 17. jūnijā to pieņēma Saeima, tā paša gada 8. jūlijā izsludināja Valsts prezidents, bet 15. oktobrī Saeima pieņēma īpašu likumu par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību (turpmāk — Īpašais likums).

Atceroties KL tapšanas laiku, jāatgādina, ka projekta izstrādāšanas gaitā tika izmantotas visas piedāvātās iespējas, lai Latvijas juristu veiktā darba analīzi izdarītu ārzemju speciālisti no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas, Polijas un citām valstīm. Pateicoties Eiropas Padomes un Sorosa fonda — Latvija atbalstam, KL projekta varianti tika pakļauti divkāršam ārvalstu ekspertu vērtējumam. Tas palīdzēja saskaņot topošā KL normas ar rietumvalstu, it sevišķi kontinentālās Eiropas, krimināltiesību zinātnes atziņām. KL pamatā ir arī Latvijas Republikas 1933. gada Sodu likums, ko panāca, analizējot tā normu būtību un saskaņojot ar KL projektā ievietotajām normām. Jāuzsver, ka, izstrādājot KL projektu, lielā mērā tika izmantots arī Latvijas kriminālkodekss (agrāk Latvijas PSR kriminālkodekss). Paturot vērā, ka Latvijas juristu lielākā daļa teorētiskās zināšanas bija ieguvusi padomju augstskolā un praksē lietojusi padomju likumus, KL projekta normu struktūra tika veidota tāda pati kā Latvijas kriminālkodeksā, arī pēc būtības daudzas jaunā likuma normas atbilst kriminālkodeksa normām.