Mag. iur. Jānis Neimanis, LU doktorants, zv. adv. Ilzes Baltmanes biroja jurists, — “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: no personiskā arhīva |
2002.gada 20.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā (turpmāk – KSL), kuri tika izsludināti 10.jūlijā1 un stājās spēkā 24.jūlijā.
KSL grozījumi skars vairāk nekā divi tūkstoši divi simti Latvijā reģistrēto kooperatīvo sabiedrību un aptuveni astoņas kooperatīvo sabiedrību savienības.
Katrai kooperatīvajai sabiedrībai likums uzliek pienākumu līdz šā gada beigām sasaukt biedru kopsapulci un izdarīt grozījumus statūtos. Ja kooperatīvās sabiedrības valdi, padomi un revīzijas komisiju (revidentu) ir ievēlējusi pilnvaroto sapulce, līdz šā gada beigām biedru kopsapulcei ir jāpārvēlē arī valde, padome un revīzijas komisija (revidents). Likums gan neparedz nekādu mehānismu gadījumā, ja kooperatīvā sabiedrība šo likumisko pienākumu neizpilda.
Plašāku KSL grozījumu komentāru vēl nav bijis, lai gan tie ir ļoti nepieciešami katram kooperatīvās sabiedrības biedram, valdes, padomes vai revīzijas institūcijas loceklim.
Ņemot vērā iepriekšminēto, šā raksta mērķis būs atbildēt uz jautājumu, kādas sekas rada KSL grozījumi.
Likuma tapšanas vēsture
2001.gada 28.februārī pieci Saeimas deputāti ierosināja grozījumus KSL2. Viņu iesniegtais sākotnējais likumprojekts sastāvēja tikai no septiņiem grozījumu priekšlikumiem. Likumprojekta autoru politiskais mērķis bija novērst dzīvokļu īpašnieku krāpšanu.
Par likumprojekta uzdevumiem tika izvirzīti:
1) noteikt personām tiesības rīkoties patstāvīgi ar dzīvokļa īpašumu;
2) reglamentēt kooperatīvo sabiedrību vadības institūciju atbildību darījumu kārtošanā.
Likumprojektam bija divas galvenās idejas:
1) dzīvokļa īpašums nevar tikt ieguldīts dzīvokļu īpašnieku kooperatīva pamatkapitālā;
2) kooperatīvās sabiedrības padomes un valdes loceklim ir pierādīšanas pienākums, ka viņš ir rīkojies ar krietna un kārtīga vadītāja rūpību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
