Likumprojekts "Grozījumi Satversmes tiesas likumā" (turpmāk — Likumprojekts), ko sagatavojusi Satversmes tiesa, bijis nodots gan ārvalstu ekspertu, gan vairāku Latvijas institūciju izvērtēšanai. Kā jau informēja "LV", tas apspriests arī Eiropas Padomes komisijas "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisijas) un Satversmes tiesas rīkotajā starptautiskajā seminārā Rīgā. Šobrīd likumprojekts nosūtīts izvērtēšanai Saeimas Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo, kā zināms, Satversmes tiesa nav tiesīga iesniegt likumprojektus Saeimai.

Likumprojekta pamatideja — jāpaplašina to personu loks, kas tiesīgas vērsties Satversmes tiesā — ir daudzkārt izteikta gan semināros un konferencēs, gan publikācijās. Šīs idejas saknes Latvijā meklējamas krietni pirms Satversmes tiesas izveidošanas – Satversmes tiesas likuma projektā, ko 1994. gada pavasarī Saeimā iesniedza Ministru kabinets1 un kur sākotnēji bija iestrādāts gan konstitucionālās sūdzības institūts, gan tiesības vispārējās jurisdikcijas tiesai, izskatot konkrētu lietu, vērsties Satversmes tiesā.

Atskatoties šajā vēsturē, jāatgādina, ka no konstitucionālās sūdzības nācās atteikties objektīvu iemeslu dēļ. Laikā, kad Satversmes tiesas likumprojekts tika apspriests 5. un 6. Saeimā, Satversmē 8.nodaļas vēl nebija. Toreiz attiecīgās normas no Satversmes tiesas likuma projekta Juridiskā komisija piedāvāja izslēgt, paturot prātā domu, ka pie šā jautājuma būtu jāatgriežas pēc LR Satversmes papildināšanas. Kopš 1998. gada rudens situācija ir mainījusies. Un kopš tā laika arī sākts darbs, lai pilnveidotu Satversmes tiesas likumu. Savukārt, atskatoties uz 6. Saeimas negatīvo viedokli par vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesībām vērsties Satversmes tiesā, jāatzīst, ka to diktēja piesardzība. Izpratne par šo institūtu un konstitucionālās tiesas darbību vispār bija visai pieticīga. Šobrīd, pateicoties citu valstu konstitucionālo tiesu un Venēcijas komisijas atbalstam, mūsu zināšanas ir ieguvušas citu kvalitāti, un mēs varam atbildēt uz daudziem jautājumiem, kas izraisīja bažas toreiz. Tādējādi Likumprojekts ir 1994. gadā iesāktā Satversmes tiesas institūta izveides procesa secīgs un loģisks turpinājums.

Likumprojektā paredzētās normas nosacīti varētu iedalīt vairākās savstarpēji saistītās kopās jeb virzienos. Kā jau minēts, Likumprojekta pamatmērķis ir paplašināt to personu loku, kas tiesīgas griezties Satversmes tiesā, lai, no vienas puses, dotu personai iespēju efektīvi aizsargāt LR Satversmē garantētās pamattiesības, bet, no otras puses, sekmētu Latvijas tiesību sistēmas sakārtošanu. Šā pamatmērķa īstenošanai kalpo divi virzieni — vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesības vērsties Satversmes tiesā un personas tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību. Šie divi virzieni būtiski ietekmē ne vien Satversmes tiesu, bet arī ikvienas tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbu. Savukārt trešais virziens saistās ar Satversmes tiesas pašreizējās kompetences "revidēšanu", lai atbrīvotu to no funkcijām, ko pienāktos pildīt administratīvajām tiesām.

Sakarā ar vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesībām vērsties Satversmes tiesā un it īpaši sakarā ar konstitucionālās sūdzības ieviešanu sagaidāms krass Satversmes tiesas lietu skaita pieaugums. Lai Satversmes tiesa varētu tās izskatīt, Likumprojektā ietvertas būtiski jaunas procesuālas normas, kas paredz rakstveida procesu. Piedāvāts arī papildināt vai grozīt jau esošās normas, kas nosaka Satversmes tiesas procesu, kā arī atsevišķas normas, kuras skar Satversmes tiesas organizācijas un darbības vispārīgos jautājumus.