Jānis Pļaviņš, LU Juridiskās fakultātes students, — “Latvijas Vēstnesim”

Raksta zinātniskais konsultants LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs Juris Trofimenko. Raksta pamatā — zinātniskais referāts “Darba likuma 98. panta interpretācija”.

Foto: no personīgā arhīva

Kopš 2002. gada 1. jūnija ir spēkā Darba likums1. Par vienu no strīdus objektiem kļuvusi 98.panta 1.daļas interpretācija.

Darba likuma 98.panta 1.daļa nosaka, ka darba devējam ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Šāds uzteikums ir pieļaujams, ja tas pamatots ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai arī ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.

Gramatiski tulkojot šo pantu, darba devējam ir vienpusējas tiesības izbeigt darba līgumu, praktiski nerēķinoties ar darbinieku. Vai tiešām tāds ir bijis likumdevēja mērķis? Iespējams, ka, tiesību normu interpretējot pēc citām metodēm — sistēmiskās, vēsturiskās un teleoloģiskās —, rodams atšķirīgs rezultāts.

Jāņem vērā, ka darba tiesiskajās attiecībās ir iesaistīts gandrīz katrs no mums. Tikai retais darbinieks vai darba devējs ir jurists un spēs šo normu juridiski korekti interpretēt, izmantojot ne tikai gramatisko interpretācijas metodi. Neizbēgamie strīdi saistībā ar šo normu palielinās tiesu slodzi. Tādēļ ir svarīgi pētīt iespējamos risinājuma variantus, kas palīdzētu atrisināt šo problēmu ne tikai tiesu, bet arī darba devēja un darbinieka attiecībās.