Sūdzību izskatīšana VCB

2002. gada 3. ceturksnī Valsts cilvēktiesību biroja darbinieki ir saņēmuši 261 rakstisku sūdzību un snieguši 780 mutiskas konsultācijas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Lai arī, salīdzinot ar šā gada pirmajiem diviem ceturkšņiem, sūdzību un konsultāciju skaits ir samazinājies (tas izskaidrojams ar mazāku iedzīvotāju aktivitāti vasaras periodā), salīdzinot ar analogu laika periodu pagājušajā gadā, iesniegumu skaits ir pieaudzis par 20% – no 216 līdz 261.

Šajā laikā atrisinātas 55 sūdzības, izbeigtas ar ieteikumu 287, bet kā nepamatotas atteiktas 62 sūdzības.

Spriežot pēc VCB saņemtajiem iesniegumiem un sniegtajām mutiskajām konsultācijām, 2002. gada 3. ceturksnī nozīmīgākā cilvēktiesību problēma Latvijā ir iedzīvotāju tiesības uz mājokli. Šī problēma aktualitāti saglabā jau ilgāku laika periodu, un 2002. gada trešajā ceturksnī VCB saņemtas 43 rakstiskas sūdzības (16,5% no kopējā sūdzību skaita), kā arī sniegtas 176 mutiskas konsultācijas (22,5% no kopējā mutisko konsultāciju skaita). No rakstiskajām sūdzībām 2002. gada 3. ceturksnī atrisinātas 7, izbeigtas ar ieteikumu – 81, bet atteiktas kā nepamatotas – 12.

Sūdzības galvenokārt tiek saņemtas no maznodrošināto iedzīvotāju grupu pārstāvjiem – pensionāriem, invalīdiem, ģimenēm, kurās ir pensionāri, invalīdi vai nepilngadīgi bērni, kā arī no ieslodzījuma vietām atbrīvotajām personām. Uzklausot atbildīgo pašvaldību institūciju pārstāvjus, VCB secina, ka galvenais šķērslis šo iedzīvotāju tiesību uz mājokli nodrošināšanā ir ierobežotais dzīvojamo telpu fonds, kas pēc privatizācijas procesa atrodas pašvaldību rīcībā.

VCB saņēma sūdzību no personas G par to, ka pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas Dzīvokļu pārvalde atsakās reģistrēt viņu palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai.

Ar 2002. gada 1. janvāri spēkā stājās likums “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Šī likuma 14. panta 1. daļas 5. punkts nosaka, ka viena no kategorijām, kas ar dzīvojamo platību jānodrošina pirmām kārtām, ir “maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā”.

VCB nosūtīja vēstuli dzīvokļu pārvaldei ar lūgumu atkārtoti izskatīt personas G lietu, kā arī norādīja uz spēkā esošajām tiesību normām. Dzīvokļu pārvalde pēc VCB lūguma atkārtoti izskatīja G lietu un nolēma atcelt nepamatoto Dzīvokļu pārvaldes lēmumu, kā arī reģistrēt šo personu palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām.

Otrajā vietā pēc iesniegto sūdzību skaita ir problēmas ar personu tiesībām uz taisnīgu, atklātu un savlaicīgu tiesu. VCB trijos mēnešos ir saņemtas 40 sūdzības, kā arī sniegtas 34 mutiskas konsultācijas. Nākas konstatēt, ka šī problēma 2002. gadā atkal ir kļuvusi aktuālāka. 2001. gadā šādu sūdzību skaits samazinājās (no 45 sūdzībām 2001. gada 1. ceturksnī līdz 19 – 4. ceturksnī), bet 2002. gadā ir vērojams regulārs pieaugums.

Vēl joprojām aktuālākā problēma saistībā ar personu tiesībām uz taisnīgu, atklātu un savlaicīgu tiesu ir ilgā gaidīšana uz tiesu, kas ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums.

VCB saņēma sūdzību no apcietinātā M, kurš norāda, ka viņa krimināllieta nodota Rīgas apgabaltiesas rīcībā šī gada sākumā, taču līdz šim viņš nav informēts par tiesas sēdes datumu.

Latvijai juridiski saistošie starptautiskie cilvēktiesību dokumenti paredz lietas izskatīšanas savlaicīguma principu. Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pants nosaka – ikvienam ir tiesības, nosakot savu civilo tiesību un pienākumu vai jebkuras viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību krimināllietā, uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā tiesā. Arī LR Kriminālprocesa kodeksa 241. pants paredz, ka lieta jāsāk izskatīt tiesas sēdē ne vēlāk par divdesmit dienām, bet izņēmuma gadījumos – ne vēlāk par vienu mēnesi no dienas, kad lieta saņemta tiesā. Diemžēl vēl joprojām Latvijā šie principi tiek regulāri pārkāpti.