Foto: Aivars Borovkovs

31. oktobrī 7. Saeima trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā. To nozīmi un atšķirības no agrāk pieņemtajām normām skaidro likumprojekta grozījumu izstrādes darba grupas loceklis, zvērināts advokāts Juris Kaksītis.

Spēkā esošais Civilprocesa likums (turpmāk CPL) ir pieņemts 1998.gada 14.oktobrī, bet savu darbību sāka 1999.gada 1.martā. Likumu visumā pozitīvi vērtē gan tiesneši, gan citi juristi, kā arī juridiskās mācību iestādes. Tā 2001.gada CPL komentāru autoru priekšvārdā teikts, ka šā likuma pieņemšana ir nozīmīgs solis tiesu reformas īstenošanā un likums kopumā kalpo kā civiltiesisko strīdu izšķiršanas regulators.

Domājams, ka arī tiem, kas “apveltīti ar civilprocesuālo tiesībspēju un rīcībspēju” nav iebildumu, kā likums nodrošina starptautiski atzītu civilprocesa pamatprincipu realizēšanu.

Tomēr laika gaitā izrādījās, ka arī šim likumam ir nepieciešami grozījumi. Tika izdarītas izmaiņas dažos materiālajos likumos, un šīm izmaiņām vajadzēja atspoguļoties arī CPL. Tā likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” vairs neparedz, ka sanācijas plāns jāapstiprina tiesā, bet, pieņemot CPL, šāds nosacījums materiālajā likumā bija.

Ir arī tādi panti, kuru interpretācija atšķiras no sākotnējās ieceres. Lūk, CPL 147.pants paredz, ka pēc civillietas ierosināšanas prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā, paziņojot termiņu rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai.