Prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), kas stājušies spēkā 2003.gada 1.janvārī1 papildina saistību piespiedu izpildes regulējumu ar jaunu iespēju, kuras oficiālais nosaukums ir — saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā, turpmāk saīsināti “brīdinājuma kārtība”.

Līdz šim pastāvēja divi piespiedu izpildes panākšanas ceļi:

1) saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana (CPL 501.nodaļa) un

2) saistību piespiedu izpildīšana pēc tam, kad strīds izspriests prasības tiesvedības kārtībā un saņemts izpildu raksts (CPL 18.–28. un 67.–76. nodaļa).

Pirmais ir ātrs un vienkāršs, bet izmantojams tikai likumā stingri noteiktos gadījumos, kad saistībai neapšaubāmi ir bezstrīdus (neapstrīdams) raksturs un tas izriet no attiecīgajiem dokumentiem. Otrs ceļš ir prasības tiesvedības ceļš, kurā parādniekam ir visai plašas iespējas ne tikai apstrīdēt prasījuma pamatotību, bet arī izmantot dažādas procesuālas iespējas novilcināt sprieduma taisīšanu un spēkā stāšanos. Sākot ar 2003.gadu, Latvijā, pārņemot Vācijas un dažu citu valstu pieredzi, ir iespējams trešais ceļš, kas no procesuālo darbību apjoma un laika patēriņa viedokļa liekams vidū starp bezstrīdus piedziņu un izpildījuma panākšanu prasības tiesvedības ceļā. Tas raksturojams kā civilizēts veids, kādā parādniekam tiek atgādināts par viņa parādu un ļauts izvēlēties ātru izpildi ar mazākiem viņam uzliktiem tiesas izdevumiem vai arī ilgāku tiesāšanos, kas novilcinās izpildi, bet gala rezultātā pamatotais prasījums var ievērojami palielināties kopsummā ar tiesas izdevumiem.