Dr. habil. iur. Ilmārs Bišers:
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Referāts “Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas tiesiskie aspekti” konferencē “Administratīvo sodu procesa likumprojekts (problēmas un risinājumi)” Rīgā 2003. gada 20. martā
Pirms pievērsties atsevišķām konkrētām problēmām, gribu izteikt savas personiskās domas par vienu plašāku jautājumu. Līdz šai dienai valda uzskats, kas atzīts un iemiesots mūsu spēkā esošajos likumos: Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, pastāv trīs tiesisku procesu veidi – civilprocess, kriminālprocess un administratīvais process, un katrs no šiem procesiem ietver vairākus lietvedības veidus. Ja process notiek tiesā, ir pieņemts termina “lietvedība” vietā lietot terminu “tiesvedība”, taču tam nav principiālas nozīmes. Tā Civilprocesa likums bez vispārējās civilās tiesvedības pazīst atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas īpatnības, un īpaša likuma sadaļa regulē sevišķo tiesāšanas kārtību, kura aptver veselu virkni dažādu lietvedību, kas būtiski atšķiras no vispārējās lietvedības. Mazāk šādu īpašu lietvedību ir kriminālprocesā, taču arī tur sastopamies ar tādiem īpašiem lietvedības veidiem kā, piemēram, lietvedību medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu lietošanai, lietvedībām sakarā ar personu izdošanu citai valstij u.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.