Par administratīvās atbildības pamatiem

Jānis Mucenieks, LU Juridiskās fakultātes students, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: no personiskā arhīva

1. Atbildības izpratne

1.1. Atbildības jēdziens

“Latviešu valodas vārdnīcā”1 skaidrots, ka ar atbildību saprot pienākuma apziņu, uzdevumu, pienākumu pret kaut ko. Līdzīgu skaidrojumu dod Enciklopēdiskā vārdnīca2, kura atbildību skaidro kā personas sociālu un morāli tiesisku attieksmi pret sabiedrību, kas raksturo cilvēku no morālā pienākuma izpildes un tiesību normu ievērošanas viedokļa. Savukārt Latviešu konversācijas vārdnīca ar atbildību saista cilvēka spēju sniegt atbildi, dot norēķinu par savu rīcību, apzinoties savas darbības sekas kā tikumiski, tā tiesiski. Jāsecina: ar atbildību ir jāsaprot indivīda spēja apzināties savu rīcību un rīcības rezultātu jeb sekas. Tomēr ne vienmēr persona apzinās savas rīcības sekas, jo pilnībā neizprot savas tiesiskās darbības.

Pastāv vairāki atbildības veidi: juridiskā, morālā, politiskā, sociālā.3 To būtība ir atšķirīga, tādēļ arī nav vienotas “atbildības” definīcijas. Taču tikai juridisko atbildību ir iespējams nepārprotami nošķirt, jo citi atbildības veidu traktējumi lielā mērā ir atkarīgi no attiecīgā atbildības veida piemērotāja subjektīvās pieejas.