Tiesu prakses apkopojums

Par pamatu tiesu prakses vispārinājumam ņemtas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā izskatīšanai ienākušās civillietas.

Tiesas izdevumi maksājami valsts ienākumos, un, nosakot tiesāšanās izdevumus, mērķis bija: 1) daļēji kompensēt valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai, kā arī 2) atturēt personas vērsties tiesā ar nepamatotām prasībām.

Par iesniegtajām prasībām rajonu (pilsētu) tiesās 2002. gadā nomaksātas valsts nodevas Ls 1 110 310;

apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās — Ls 321 176;

apelācijas instances tiesās — Ls 67 075.

Pamatojoties uz likumu (Civilprocesa likuma 33. pants), tiesāšanās izdevumi ir:

1) tiesas izdevumi;

2) ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Tādējādi tiesāšanās izdevumi civillietās ir ne tikai ar likumu noteiktie obligātie maksājumi par noteiktu procesuālu darbību izdarīšanu, procesuālo dokumentu pieņemšanu vai to izdošanu tiesā, bet arī maksājumi, kuri var rasties pusēm sakarā ar lietas vešanu tiesā.